RĪGA, 3. maijs – Sputnik. Krievvalodīgo skolēnu vecāki, kuri savlaicīgi, pirms skolu reformas īstenošanas pārveda bērnus uz latviešu skolām, izjutuši izglītības kvalitātes pasliktināšanos. Savukārt paši bērni sūdzas par pedagogu attieksmi – krieviski aizliedz sarunāties pat ar klasesbiedriem. Par to intervijā Pirmā kanāla žurnālistam pastāstīja krievu skolu aizstāvības akcijas dalībnieki, kura norisinājās Rīgā 1. maijā.
Sižeta daļu, kura veltīta mītiņam, savā Facebook lapā publicēja Latvijas Krievu savienība.
"Tādi priekšmeti, ka matemātika, fizika un pārējie cilvēkam ir jāapgūst dzimtajā valodā. Ja viņam tiek pasniegts valodā, kura nav viņa dzimtā, izglītības kvalitāte pasliktinās. Mēs to jau esam izjutuši," pastāstīja mītiņa dalībniece Ļubova.
Savukārt viena no krievvalodīgajām skolniecēm Lada Kraisnika, kura arī gāja protestētāju kolonnā, pastāstīja par sliktu attieksmi pret krievu bērniem latviešu skolās.
"Pēc 9. klases es pārgāju uz latviešu skolu – mums stundā krieviski aizliedz pat korektoru palūgt klasesbiedram," pastāstīja skolniece.
2018. gada martā Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kuri paredz no 2019./2020. mācību gada uzsākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā nacionālo minoritāšu vidusskolas posmā. Pilna pāreja uz mācībām latviešu valodā beigsies 2021. gada 1. septembrī. Valsts prezidents abus šos likumus ir izsludinājis.
Aprīlī Satversmes tiesa atzina par likumīgu valsts vidējās izglītības bilingvālās sistēmas likvidāciju. Tiesa secinājusi, ka grozījumi skolu reformā atbilst Satversmes normām un citiem Latvijas likumiem jautājumā par valsts skolām, taču privātskolu aspektā lieta tiks izskatīta atsevišķi.
Satversmes tiesas lēmums radīja sašutuma vilni ne tikai Latvijas politiķu un tiesībsargu aprindās. Arī Krievija pauda pārliecību par to, ka Latvijas ST lēmums ir politisks, paziņoja, ka tas pārkāpj Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un tas ir pilnīgi pietiekams iemesls iesniegt prasību Eiropas cilvēktiesību tiesā.
Partija "Latvijas Krievu savienība" un Krievu skolu aizsardzības štābs aicināja visus, kam nav vienaldzīga situācija Latvijā, 1.maijā iziet Rīgas ielās un piedalīties "Gājienā par krievu skolām un sociālo taisnīgumu".
Partija atgādināja, ka krievvalodīgās izglītības likvidācija neatbilst tiesiskajām normām un ekspertu secinājumiem. Tā reforma neapšaubāmi negatīvi ietekmēs bērnus un viņu ģimenes, bet vēlāk – visu valsti kopumā.
Turklāt atsevišķu "Vecāku kolonnu" organizējuši Konstantīns Čekušins un Degi Karajevs.
Viņi aicināja visus interesentus pievienoties akcijai, lai Latvijas valdība ieraudzītu, ka cilvēki nepiekrīt kanibāliskajiem likumiem, kuri lemj ciešanām bērnus. Pēc Čekušina teiktā viņu kolonnai pievienojās apmēram 40 cilvēki, viņi ieradās akcijā ar Latvijas karogiem.
Galu galā 1.maija gājienā krievu skolu aizsardzībai piedalījās aptuveni divi tūkstoši cilvēku, kuru vidū bija liels skaits jauniešu un bērni. Cilvēki gāja pa Rīgas ielām ar lozungiem "Krievu valoda – uzvaras valoda", "Krievi nepadodas", "Krievu skolas – mūsu izvēle", "Mūsu Satversmes tiesa – antikonstitucionālākā tiesa pasaulē" un tamlīdzīgiem.
Krievijas vēstniecība Latvijā paudusi, ka tūkstošiem cilvēku, kuri piedalījās "Gājienā par krievu skolām un sociālo taisnīgumu" Rīgā apliecina, ka Latvijas valdības lēmumi nav leģitīmi.
