RĪGA, 2. maijs — Sputnik. Likumi Latvijā ir vērsti uz valsts valodas aizsardzību, jo samazinās tās nesēju skaits, taču daļa sabiedrības uzskata: tas nozīmē, ka jāaizliedz krievu valoda, paziņoja sabiedriskais aktīvists, krievu skolu aizstāvis Degi Karajevs radio Baltkom ēterā.
Viņš uzsvēra, ka nevienā no Latvijas likumiem nav iekļauts liegums gūt izglītību dzimtajā valodā, normatīvie akti norāda tikai uz nepieciešamību aizsargāt latviešu valodu valsts līmenī.
"Šos likumus var saprast: maza valoda, kuras nesēju skaits diemžēl sarūk, atrodas riska zonā, tā ir jāaizsargā. Un es esmu gatavs to aizsargāt! Taču nekur nav teikts, ka tas jādara par ļaunu krievu valodai," teica Karajevs, kurš 1. maijā piedalījās krievu skolu aizsardzības akcijā Rīgā.
Karajevs ir pārliecināts, ka latviešu birokrāti uzskata: ja nekur nav teikts, ka visiem ir tiesības mācīties dzimtajā valodā, tad tas ir aizliegts.
"Tā ir kļūda. Tāpēc vajag demonstrēt pieprasījumu, skaidri nospraust savu pozīciju. Mēs esam savās mājās, mēs aizstāvam savas tiesības. Mēs negribam strīdēties, taču neļausim darīt sev pāri," – norādīja Karajevs.
Aprīlī Satversmes tiesa atzina par likumīgu valsts vidējās izglītības bilingvālās sistēmas likvidāciju. Tiesa secinājusi, ka grozījumi skolu reformā atbilst Satversmes normām un citiem Latvijas likumiem jautājumā par valsts skolām, taču privātskolu aspektā lieta tiks izskatīta atsevišķi.
Satversmes tiesas lēmums radīja sašutuma vilni ne tikai Latvijas politiķu un tiesībsargu aprindās. Arī Krievija pauda pārliecību par to, ka Latvijas ST lēmums ir politisks, paziņoja, ka tas pārkāpj Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un tas ir pilnīgi pietiekams iemesls iesniegt prasību Eiropas cilvēktiesību tiesā.
Partija "Latvijas Krievu savienība" un Krievu skolu aizsardzības štābs aicināja visus, kam nav vienaldzīga situācija Latvijā, 1.maijā iziet Rīgas ielās un piedalīties "Gājienā par krievu skolām un sociālo taisnīgumu".
Partija atgādināja, ka krievvalodīgās izglītības likvidācija neatbilst tiesiskajām normām un ekspertu secinājumiem. Tā reforma neapšaubāmi negatīvi ietekmēs bērnus un viņu ģimenes, bet vēlāk – visu valsti kopumā.
Bija plānots, ka atsevišķā "Vecāku kolonā" ies visi, kuri vēlas paust protestu un nevēlas stāties politisko spēku paspārnē. "Vecāku kolonnu" organizēja Konstantīns Čekušins un Degi Karajevs. Čekušins pastāstīja, ka viņu kolonā nostājušies apmēram 40 cilvēki, kuri ieradās akcijā ar Latvijas karogiem.
Galu galā 1.maija gājienā krievu skolu aizsardzībai piedalījās aptuveni divi tūkstoši cilvēku, kuru vidū bija liels skaits jauniešu un bērni. Cilvēki gāja pa Rīgas ielām ar lozungiem "Krievu valoda – uzvaras valoda", "Krievi nepadodas", "Krievu skolas – mūsu izvēle", "Mūsu Satversmes tiesa – antikonstitucionālākā tiesa pasaulē" un tamlīdzīgiem.
Krievijas vēstniecība Latvijā pēc mītiņa informēja, ka akcija piedalījušies tūkstošiem cilvēku, un tas apliecina: valsts valdības lēmumi par skolu izglītības pārvešanu pie mācībām latviešu valodā nav leģitīmi.
