RĪGA, 28. aprīlis – Sputnik. Šajās dienās visa progresīvā cilvēce sveic jaunievēlēto Ukrainas prezidentu Vladimiru Zeļenski, savukārt trešdien, 24. aprīlī, Rīgā Saeimas Ārlietu komisija turpināja Petro Porošenko prezidentūras laikā iesākto cīņu par Krimu.
Tieši tam bija veltīta speciāla sēde, kuru sasauca pēc Kola (Nacionālā apvienība) iniciatīvas, raksta Saeimas deputāts no "Saskaņas" Nikolajs Kabanovs avīzei "Segodņa".
Nekur nav bijuši, bet visu zina
Iepriekš uz deputātu e-pastiem tika nosūtīta LR ĀM informācija. Kā zināms, kopš Krima atgriezusies dzimtenē, bet Latvija to neatzina, neviens Latvijas diplomāts pussalu nav apmeklējis, taču neraugoties uz to ārpolitikas iestāde ir informēta par reģionā notiekošo. Vai arī cenšas izlikties, ka ir informēta…
Saskaņā ar ministrijas versiju, teju galvenais Maskavas mērķis bija otrreizējas (pēc 1944. gada maija deportācijām) "represijas" attiecībā pret vietējiem iedzīvotājiem – Krimas tatāriem. Latvijas ĀM raizējas: "Krimas tatāri ir spiesti atstāt piekrastes zemes, kuras, pēc jaunās varas domām, viņi apdzīvojuši bez likumīgiem dokumentiem. Tāda situācija radusies, jo daudzi Krimas pussalā pēc 1990. gada atgriezušies cilvēki nespēja likumīgi atgriezt zaudēto īpašumu un apmetās uz dzīvi valstij piederošajās zemēs."
Tāpat nacionālie diplomāti pievērsa uzmanību 100 tūkstošu dolāru sodam, kurš ir piemērots Krimas fondam, kā arī "nesamērojamu Krimas tatāru valodas mācību samazinājumam" skolās.
Pēdējā Latvijas ĀM rūpe izskatās īpaši aizkustinoši, ja paskatās uz izglītības likvidēšanu nacionālo minoritāšu valodās pašā Latvijas Republikā. Kas attiecas uz Krimas tatāru skolām, republikā to skaits ir pusotrs desmits, pluss vēl divi desmiti klašu, turklāt mācību grāmatas līdz 9. klasei Krimas tatāru valodā drukā Maskavas izdevniecība "Prosveščenie".
Šogad Simferopolē plāno atvērt milzīgu katedrāles mošeju – lielākais musulmaņu kulta objekts visā Austrumeiropā, kura celtniecība tika uzsākta 2015. gadā.
Šie fakti Latvijas ĀM atskaitē minēti, protams, netika.
Kas kuru ierobežo
"Neatņemama Ukrainas teritorijas sastāvdaļa" – tāda, saskaņā ar Ārlietu komisijas paziņojuma tekstu, arī paliek Krima. Pirmajās Latvijas ĀM atskaites teksta rindkopās tiek nosodīta 1944. gada deportācija, kā "apzināts padomju varas īstenots genocīds" (kaut gan ĀM pavadošajā dokumentā ieteica atturēties no šī termina). Līdz ar to komisija "atgādina, ka Krievijas Federācijai derētu izpildīt no starptautiskajām tiesībām izrietošas, tai esošas saistības Krimā".
Rīgā ir pārliecināti, ka "Krimas tatāri, kuri atsakās pieņemt Krievijas pilsonību, saskaras ar diskrimināciju – viņiem tiek slēgta piekļuve izglītībai, medicīniskai apkalpošanai un citiem sociāliem pakalpojumiem. Tiek aizliegta iespēja izmantot dzimto valodu, saglabāt tradīcijas un īstenot kultūras aktivitātes".
Vispār jau Krimas tatāru valoda ir viena no trim Krimas Republikas valsts valodām, savukārt visvairāk pussalas iedzīvotāju pārvietošanos ierobežo tieši ES, kura neatzīst Krimā izsniegtās KF ārzemju braucienu pases un neizsniedz vīzu to īpašniekiem.
Un Latvijas deputāti tāpat varēja atcerēties neseno pieredzi ar Drošības policijas slēgto informācijas un diskusiju portāla slēgšanu Rīgā, opozīcijas aktīvistu aizturēšanu un arestiem ar aizliegumu izbraukt no Latvijas, spēka struktūru ilgstošās krievvalodīgo mediju darbības kontrolējošās akcijas.
Taču parlamentārieši nosodīja Krieviju ar "Eiropas Savienības vērtību stūrakmeni", pieprasot lai Krievija "atgriež Krimas pussalu Ukrainas kontrolē".
Vērts pievērst uzmanību, ka Ārlietu komisijas vadītājs – Rihards Kols ir Eiropas Parlamenta deputātu kandidāts un iepriekš iecerēja diskusiju Saeimā par Krimu, taču nedaudz kļūdījās ar Ukrainas prezidenta vēlēšanu iznākumu…
No Latvijas līdz Krimai
Pēc tam Saeimas Sarkanajā zālē ieradās Ukrainas vēstnieks Aleksandrs Miščenko ar saviem padotajiem, kā arī Augstākās Radas deputāts, Krimas tatāru tautas Medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs. Pēdējais, starp citu, 1989. gadā tika ievēlēts par Rīgas pilsētas padomes deputātu no "Tautas frontes" – tolaik Refats Čubarovs bija Latvijas PSR Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības Centrālā valsts arhīva direktors.
Kols apsveica Ukrainas tautu ar veiksmīgām vēlēšanām, aicinot turpināt reformu un labklājības izaugsmes ceļu… Atbildes kārtā Miščenko paziņoja, ka "Ukraina karo ne tikai par sevi".
Te ir vērts atzīmēt, ka ierodoties Rīgā, Miščenko kungs apmeklēja Okupācijas muzeju. Tikšanās laikā viņš inerces ietekmē paslavēja prezidenta Porošenko panākumus…
Nedaudz par vēstnieku Miščenko. Piedzima 1964. gada 24. augustā Tuapse karavīra ģimenē. Pabeidza Kijevas Suvorova militāro skolu (1981), Doņeckas armijas ģenerāļa A. Epiševa Augstāko inženieru un sakaru karaspēku militāri politisko skolu (1985), Ļvovas I. Franko nacionālās universitātes juridisko fakultāti (1995) un aspirantūru (1999). Aleksandram Miščenko tas ir jau ceturtais diplomātiskai komandējums ārvalstīs
