RĪGA, 26. aprīlis – Sputnik. Latvijas Saeimas Ārlietu komisija pieņēmusi paziņojumu atzīt par "genocīdu" Krimas tatāru deportācijas, kuras 1944. gadā veica padomju varasiestādes. Par to teikts Saeimas mājaslapā.
Dokumentā teikts, ka PSRS varasiestādes, it kā mērķtiecīgi, vajāja daudzas tautas un etniskas grupas, tostarp Krimas tatārus, kuri bija nolemti padzīšanai no Krimas pussalas, kā arī kultūras un sociālā mantojuma iznīcināšanai.
Turklāt komisija paziņoja par Krimas pievienošanas Krievijai neatzīšanu, nosodot Krievijas varasiestāžu politiku pussalā.
Komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols paziņoja, ka Krimas tatāri, kuri šobrīd dzīvo Krimā un nevēlas pieņemt Krievijas pilsonību, esot pakļauti diskriminācijai no Krievijas varasiestāžu puses. Viņiem atsakot piekļuvē medicīnai, izglītībai, neļaujot izmantot dzimto valodu, kā arī uzturēt kultūru un ievērot tradīcijas.
Paziņojums tika pieņemts ar septiņām balsīm "par" un vienu "pret", pēc kā tika nosūtīts uz Saeimu, kura izskatīs to 16. maijā.
Par Krievijas reģionu Krima kļuva pirms pieciem gadiem. 2014. gada 16. martā notika referendums, kurā 96,77% Krimas Republikas un 95,6% Sevastopoles vēlētāju atbalstīja iekļaušanos Krievijas sastāvā. Tautas balsojums tika organizēts pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.
Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajiem normatīvajiem aktiem un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijā. Tomēr Ukraina vēl joprojām uzskata Krimu par īslaicīgi okupētu teritoriju. Kremlis jau vairākkārt ir uzsvēris, ka Krimas jautājumā ir pielikts punkts.
Lielā Tēvijas kara laikā piespiedu deportācijām no Krimas sakarā ar aizdomām vai apsūdzībām valsts nodevībā tika pakļauti 20 tautību pārstāvji. Visvairāk cieta Krimas tatāri – no pussalas tika deportēti vairāk nekā 183 tūkstoši cilvēku. Pēc Krimas atkalapvienošanās ar Krieviju Vladimirs Putins izdeva rīkojumu par Krimas tatāru un citu pussalas tautu reabilitāciju.
