07:45 23 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
Tukšas alus pudeles. Foto no arhīva

Cik maksās preces pēc taras depozīta sistēmas ieviešanas

© Sputnik / Алексей Филиппов
Latvijā
Saņemt īso saiti
60

Preču cenu pieaugums nav paredzams, ja taras depozīta sistēma darbosies pareizi, uzskata Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas jurists Pēteris Liniņš.

RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. 2018. gada oktobrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, ekoloģiskās un reģionālās politikas komisija atbalstīja grozījumus likumā par iesaiņojumu, kas paredz ieviest dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu.

Tās rezultātā pircējs, iegādājoties preci depozīta iepakojumā, apmaksās preces vērtību un iemaksās depozītu, ko atmaksās iepakojuma pieņēmējs. Runa ir par stikla, plastmasas un alumīnija taru, ko būs iespējams nodot pieņemšanas punktos vai speciālos automātos.

Līdzīga sistēma jau darbojas Lietuvā un Igaunijā, bet Latvijā 17 gadu laikā valdība sešas reizes mēģināja ieviest taras depozīta sistēmu, taču mēģinājumi bija nesekmīgi utilizācijas biznesa spēcīgā lobija dēļ.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas jurists Pēteris Liniņš uzskata, ka jautājums par depozīta sistēmu otrajā lasījumā Saeimā varētu tikt nodots šovasar. Pēc viņa domām, sistēma tiks ieviesta no 2023. gada, vēsta Rus.lsm.lv.

Ražotāju atbildība

Liniņš atzīmēja, ka ražotāji paši ir atbildīgi par iesaiņojumu, ko laiž klajā, tāpēc viņiem patstāvīgi jāveic viss iespējamais tā savākšanai. Turklāt, pēc jurista domām, preču cenas nepieaugs, ja taras depozīta sistēma darbosies pareizi.

Viņš pastāstīja, ka Latvijā nepieciešama tieši depozīta sistēma, nevis cita atkritumu savākšanas metode, turklāt ES direktīva par plastmasas izstrādājumu savākšanu paredz, ka līdz 2029. gadam visiem ES locekļiem jāsavāc līdz 90% plastmasas pudeļu.

Atkritumi vai produkts pārstrādei

Iepriekš Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iepazīstināja ar pētījumu, kura autori brīdināja: atkritumu savākšanas uzņēmumi var "atriebties" par depozīta sistēmas ieviešanu. Ja tās dēļ uzņēmumiem būs grūtāk saņemt ienākumus no plastmasas, peļņas zuduma kompensācijai viņi var palielināt rēķinus par parasto atkritumu izvešanu. Pētījums liecina: ja valsts iesaistīs sistēmā visus pārtikas produktu un dzērienu ražotājus, sākotnējie izdevumi varētu sasniegt 40 milj. eiro, bet ikgadējie izdevumi sistēmas uzturēšanai veidos 10-12 milj. eiro.

Liniņš, komentējot pētījumu, paziņoja, ka vairākiem slēdzieniem nepiekrīt, piemēram, viņam nepatika pats pētījuma princips – viņaprāt, pētnieki mērīja kopējo atkritumu apjomu Latvijā pēc svara, taču jāskaita esot vienības, pudeles, runājot par depozīta sistēmu dzērienu tirgū – tādā gadījumā pudeles nav atkritumi, tas ir materiāls, kas tiks pārdots tālāk.

Tomēr LTRK taras depozīta sistēmas ieviešanu vērtē ieturēti, 2019. gada aprīlī LTRK vadītājs Jānis Endziņš norādīja, ka taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā ir nepārdomāta un neefektīva izklaide par uzņēmēju naudu.

Toties paši iedzīvotāji taras depozīta sistēmas ieviešanu pārsvarā atbalsta – par to liecināja Kantas TNS aptauja, ko uzņēmums organizēja 18-60 gadus vecu iedzīvotāju grupā. Tikai 6% respondentu iebilda pret to, vēl 5% nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Pēc temata

Lai neiznāk kā ar OIK: iepakojuma depozīta sistēma ir jāpārdomā
Ekologi par taras depozīta sistēmu, tirgotāji – pret
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Saeimas komisija atbalstīja depozīta sistēmas ieviešanu tarai

Galvenie temati