09:54 17 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1031
  • RUB70.6403
Vīrietis lasa grāmatu vilcienā

Nevajag šokēt iedzīvotājus: Labklājības ministrija nepiekrīt pensiju prognozēm

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
90

Labklājības ministrija norāda, ka nākotnē pensijas sastādīs 40% no algas apmēra, taču Latvijas Banka prognozē 24% rādītāju.

RĪGA, 10. aprīlis – Sputnik. Labklājības ministrijā Latvijas Bankas prognozes par pensiju apmēru pēc 30-40 gadiem par pārāk pesimistiskām, paziņoja ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks, vēsta Dienas Bizness.

Iepriekš Latvijas Banka prezentēja pensiju apmēra prognozi 2050.-2060. gadiem. Pēc Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes sacītā, šodien tā dēvētais aizvietojamības koeficients (pensijas apmērs procentos no algas apmēra) sastāda ap 40%, savukārt nākotnē tas samazināsies teju līdz 24%.

Labklājības ministrijā nepiekrīt šādiem skaitļiem. Pēc Allika sacītā Eiropas Komisijas eksperti, kuri pētīja Latvijas pensiju sistēmu, sniedza iestādei citādus secinājumus. Pēc viņu veiktā vērtējuma, šobrīd aizvietojamības koeficients sastāda ap 46%, savukārt nākotnē tas samazināsies līdz 39,9%.

"Taču lai tā būtu, ir nepieciešami vismaz divi nosacījumi: lai cilvēks 40 gadus maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas un ar nodokļiem apliekamajai bāzei jābūt ne mazākai par minimālo algu valstī (430 eiro – red.). Tādā gadījumā Latvijas nākotnes pensionāriem pensiju aizvietošanas līmenis būs apmēram tāds pats, kā vidēji ir ES," pateica Alliks.

Taču viņš atzina, ka noteiktie skaitļi – tā ir "slimnīcas vidējā temperatūra". Latvijā ir iedzīvotāju kategorija, un diezgan liela (vairāk nekā 30%), kuri vai nu veic sociālās iemaksas no minimālās algas, vai arī vispār tās neveic.

"Uz ko var cerēt cilvēks, kurš maksā sociālās iemaksas minimālā apmērā? Un tiem, kas vispār nemaksā sociālo nodokli, jāzina, ka minimālais apmaksas termiņš pensijas saņemšanai ir 15 gadi," pateica Alliks.

Viņš atzīmēja, ka cilvēki paši vieglprātīgi attiecas pret saviem pensiju uzkrājumiem, bet, kad saskaras ar to, ka viņiem vienkārši nepienākas sociālās izmaksas, rodas sašutums.

Alliks uzskata, ka šāda situācija veidojas dēļ tā, ka Latvijā pastāv nodokļu režīmi, kuri neparedz sociālo iemaksu nodevas.

Eksperts pastāstīja, ka šobrīd Labklājības ministrijā tiek gatavots informācijas ziņojums par obligāto sociālo apdrošināšanu pašnodarbinātiem pilsoņiem. Gada beigās tas tiks iesniegts valdības izskatīšanai.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka absolūtais vairākums pensionāru valstī saņem izmaksas, kura ir zem nabadzības riska robežas, par to paziņoja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš. Latvijā ik gadu tiek noteikta nabadzības riska robeža. Piemēra, 2017. gadā tie bija 367 eiro, savukārt pērn – jau 405 eiro. Saskaņā ar Siliņa datiem, 84% Latvijas pensiju pērn bija zem nabadzības riska robežas, savukārt 2017. gadā šādu pensiju skaits sastādīja 74%.

Pēc temata

Swedbank: Latvijas iedzīvotāju noskaņojums par savām vecumdienām ir pārāk optimistisks
Tūkstošiem Latvijas pensionāru ir izveidojušies nodokļu parādi
Latvijas Banka sola pensiju samazināšanos gandrīz uz pusi
"Starp diviem ļaunumiem izvēlējāmies mazāko": Latvijas emigranti par dzīvi Lielbritānijā

Galvenie temati