08:02 19 Aprīlis 2019
Tiešraide
  • USD1.1250
  • RUB71.9719
Spiegs ar fotoaparātu

Aukstā kara kults Latvijā un spiegi parlamentā: Lindermans par latviešu bravūru

CC0 / pexels
Latvijā
Saņemt īso saiti
79

Mēģinājumi iznīcināt Uzvaras pieminekli, aizliegums nēsāt padomju formastērpu publiskos pasākumos, apsūdzības par spiegošanu un citām kaitnieciskām darbībām – tas viss raksturo Latviju kā nemākulīgu un paviršu stratēģi. Kāpēc Latvija ir pussabrucis, pagātnē iestrēdzis cietoksnis? Un kur meklējami krievu spiegi? Publicists Vladimirs Lindermans savā politisko notikumu iknedēļas apskatā.

RĪGA, 7. aprīlis — Sputnik. Varasvīri Latvijā baidās novest krievus līdz baltkvēlei, tomēr meklē iespējas iznīcināt visu, kas valstī saistīts ar krievu kultūru un vērtībām. Vai Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie pieņems valdības mesto izaicinājumu – Uzvaras pieminekļa iznīcināšanas plānus un ieceri aizliegt atdot godu padomju karavīriem? Kāpēc saiknes vietā Latvija ir kļuvusi par fortu, bruņotu līdz zobiem? Kur meklēt krievu spiegus? Publicists, sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans un Sputnik Latvija žurnālists Mihails Gubins apkopoja politiskos notikumus šonedēļ.

Aprīļa pirmajās dienās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sāka izskatīt sabiedrisko petīciju ar ierosinājumu nojaukt Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem veltīto  pieminekli. Uģa Poļa petīcija ar ierosinājumu demontēt monumentu tika publicēta portālā Manabalss.lv jau 2017. gadā, taču tikai šogad tai teju teju izdevās savākt izskatīšanai Saeimā vajadzīgos 10 tūkstošus balsu.

Tā nu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti sāka to lasīt. Deputātu domas par Uzvaras pieminekļa iznīcināšanu dalījās, taču pārsvarā – par to, kā un kad iznīcināt pieminekli, lai neizprovocētu krievu dumpi Latvijā, jo tas nebūs nekāds bezjēdzīgais protests, tas būs nežēlīgs dumpis.

Nāve vai krievu dumpis

Neapšaubāmi, Saeimas deputātiem ir iemesls uztraukties, jo cita iniciatīva Manabalss.lv – par nacisma uzvarētājiem veltīto pieminekļu aizsardzību, ko publicēja Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka nedēļās laikā savākusi vairāk nekā 22 tūkstošus balsu. Šī iemesla dēļ deputāti nolēma atlikt malā lēmumu jautājumā par pieminekļa nojaukšanu, pārdēvēšanu vai pārbūvi un uzklausīt Ārlietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Rīgas domes pieminekļu padomes, Okupācijas muzeja un citu resoru domas.

"Diskusijas kopējā tonalitāte liecina, ka Uzvaras piemineklis viņiem, visu latviešu partiju pārstāvjiem ir kā adata acī – no vietas puses. Taču no otras puses, viņi fiziski baidās sākt demontāžu. No kā viņi baidās? Ja sauksim lietas to īstajos vārdos, viņi baidās no krievu dumpja," Lindermans komentēja situāciju.

Publicists ir pārliecināts: gadījumā, ja tiks nojaukta uzvarai Lielajā Tēvijas karā veltītā kulta celtne, krievi sadumposies ne pa jokam. Tāpēc politiķi meklē kompromisa varantus. Taču pirmām kārtām viņi cenšas nogalināt monumenta jēgu, ieceri.

"Viņi lemj jautājumu par svētvietu. Ja viņi to likvidēs, tā vai citādi, tās būs beigas, krievu kopienas nāve Latvija. Tāpēc, ka piemineklis ir vieta, pie kuras cilvēki jūtas kā kopiena, nevis kā atsevišķi atomi," – teica Lindermans.

Līdzīgu gājienu latviešu valdība izdarīja, apstiprinot otrajā lasījumā likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" grozījumus, kuri paredz PSRS un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku formas tērpu lietošanas aizliegumu publiskos pasākumos. Šeit ir skaidrs, ka galvenais ir padomju formastērpa aizliegums.

Vajag iziet formastērpos

Lindermans uzsvēra, ka grozījumu jēga atkal ir pazemot vēl vairāk, pa gabaliņiem nogriezt Latvijas krievu iedzīvotāju vēsturisko atmiņu, jo praktiskas un politiskas jēgas grozījumiem nav. Jēga ir tikai panākt, lai krievi justos kā savas vēsturiskās atmiņas nodevēji.

Jebkurā divcīņā ir svarīgi tā piespiest pretinieku pie sienas, lai viņš zaudētu cīņas jēgu, cīņas sparu. Tāpēc, uzskata Lindermans, noteikti jāierodas padomju karaspēku formastērpā, pat neskatoties uz sodu 700 eiro apmērā, kas par to draud.

"Neviens nedāvās krieviem atpestīšanu. Vai nu viņi izšķirsies par konfliktu, vai dos pretsparu. Krieviem ir jārada problēma, viņiem ir jāpretojas," uzskata Lindermans.

Pie tam spiediens pret krieviem Latvijā ir neatraujami saistīts ar aukstā kara kulta radīšanu valstī. Mākslīgi kultivējot šo motīvu, Latvija nevis cenšas kļūt par tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, bet gan kļuvusi par bruņotu fortu.

Iegansts iznīcināt krievus

Lindermans paskaidroja, ka starptautiskajā izpratnē ir divas Latvijas valsts koncepcijas. Vai nu Latvija ir tilts, pāri kuram notiek preču, cilvēku, ideju un informācijas tranzīts, vai arī tas ir cietoksnis, rietumu pasaules forts. Latvija ir izvēlējusies forta lomu, konstatēja publicists. Tāpēc par godu NATO 70. gadu jubilejai skan runas par draudzību un aizsardzību.

Tomēr, Lindermans piebilda, mūsdienu pasaulē, ar mūsdienu karadarbības apstākļiem tāds cietoksnis nevienam nav vajadzīgs. Turklāt pilnībā izdomāts ir iegansts, kas ļauj pastāvēt tādam cietoksnim. Publicists paskaidroja, ka patiesībā latviešu nacionālisti risina citu uzdevumu, jo pastāvīgi audzējamā augstā kara atmosfēra ļauj lielā mērā apspiest krievus Latvijā.

Ar to vienmēr var aizbildināt krievu mazākumtautības vajāšanu un kaut kādas tur "piektās kolonnas" apspiešanu, kas arī izdomāta kā konfrontācijas mīta elements. Tas ļauj iznīcināt krievu valodu, krievu skolas, krievu medijus, krievvalodīgos tiesībsargus, žurnālistus, medijus, krievu vērtības, visu krievisko Latvijā.

Kur meklēt spiegus

No šejienes izriet arī informācija par to, ka pret Latviju aktīvi darbojas Krievijas specdienesti. Par to savā pēdējā atskaitē ziņoja Valsts drošības dienests.

Lindermans atzimēja, ka, protams, jebkurā valstī var meklēt ārvalstu specdienestu darbības pēdas, un būtu muļķīgi iegalvot, ka Krievijas specdienesti vispār neko nedara Latvijā. Taču VDD pārskata ir informācija, kas pati par sevi skan dīvaini, konstatēja publicists.

"Tur ir viena absolūta muļķība – ka Krievijas specdienesti pievērsušies vervēšanai "prokremlisko aktīvistu" vidē. Acīmredzot ar to domāti tādi aktīvisti kā es, tiesībsargs Aleksandrs Gapoņenko, LKS līdere Tatjana Ždanoka, EP deputāts Miroslavs Mitrofanovs... Taču tas ir muļķīgi, - visiem taču ir skaidrs, ka es, piemēram, esmu absolūti ierobežots, man ir piemērots drošības līdzeklis, visi mani zina. Kam vajadzīgs tāds aģents? Aģentus meklē starp cilvēkiem, kuri atrodas vitāli svarīgos informācijas plūsmas centros. Taču šajās informācijas krustcelēs atrodas tikai valdošie. Ja vispār ir jēga meklēt kaut kur krievu spiegus, tad tikai valdošās koalīcijas partiju vidē," – paskaidroja Lindermans.

Viņš atgādināja, kur Krievijas spiegus meklē Latvija: pēdējā laikā par spiegošanu apsūdzēts dzelzceļnieks Aleksandrs Krasnopjorovs no Jelgavas, zemnieks Jurijs Spilve no Alūksnes un bijušais IeM darbinieks Oļegs Buraks, kurš jau sen aizgājis pensijā. Lindermans uzskata, ka Latvijas specdienesti vienkārši pilda jaut kādu spiegu ķeršanas plānu, turklāt meklē vidē, kas, no "VDD tuvredzīgā viedokļa vislabāk padodas Krievijas propagandai", pie tam VDD acīmredzot absolūti neinteresē arguments par to, ka patiesībā Krievijas specdienestus diezin vai ieinteresētu dzelzceļnieki, zemnieki un pensionēti miliči.

Vienlaikus Latvija patiešām iet pretī latviskai valstij, jo Egils Levits strauji iegūst valdošās koalīcijas atbalstu.

"Jau ir gandrīz skaidrs, ka Levits kļūs par Latvijas jauno prezidentu. Vienlaikus tiek izstrādāti projekti par prezidenta pilnvaru palielināšanu un Latvijas pārvēršanu par prezidentālu republiku, un Levits var šīs pilnvaras saņemt. Viņš ir idejisks nacionālists, tāpēc ļoti patīk konservatīvajiem un nacionālistiem," – apliecināja publicists.

Pēc viņa domām, Levits, būdams Eiropas Parlamenta tiesnesis, tātad juridiski ļoti erudīts cilvēks, zina, kā piešķirt pieņemamu izskatu kožu izēstajai nacionālistiskajai ideoloģijai par latvisku Latviju, lai neradītu sašutumu Rietumos.

Pēc temata

Oļegs Buraks: "Mani cenšas padarīt par "biedēkli" visiem Latvijas krievvalodīgajiem"
Latvija – mazā Ukraina, tāpēc tai atļauts viss: Lindermans par tarānu pret krieviem
Naciķu slēptie sapņi: simt krievi nobeigti, 30 tūkstoši iespundēti koncentrācijas nometnēs
Nepārtraukta genocīda virkne: Eiropas tiesa noripojusi līdz Lietuvas līmenim

Galvenie temati