23:04 20 Jūlijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1226
  • RUB70.7370
Ģirģens

"Īss sols": kāpēc KPV virza Eiropas Parlamentā otra ešelona kandidātus

CC BY-SA 2.0 / Ieva Ābele, Saeima
Latvijā
Saņemt īso saiti
53

Spriežot pēc KPV LV kandidātu saraksta, Eiropas Parlamenta vēlēšanas nav šīs partijas prioritāte, un tās vadība nebēdāsies, ja nevienu mandātu iegūt neizdosies.

RĪGA, 4. aprīlis – Sputnik, Andrejs Solopenko. CVK reģistrējusi KPV LV sarakstu Eiropas Parlamenta vēlēšanām, taču tajā izrādījušies otra ešelona kandidāti. Tas liecina, ka gaidāmais balsojums nav šī politiskā spēka prioritāte, kurš šobrīd piedzīvo lielas problēmas.

KPV LV 2016. gada 3. maijā nodibināja Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, kurš tika ievēlēts pēc Latvijas Reģionu apvienības saraksta.

2017. gadā partija pirmo reizi piedalījās pašvaldību vēlēšanās, iesniedzot kandidātu sarakstus 15 pašvaldībās. Septiņos no tiem partijai izdevās iegūt vienu mandātu, savukārt Jelgavas novadā tā ieguva divus tautas deputātus, rezultātā KPV LV ir 8 pašvaldību deputāti.

Šos rezultātus nevar dēvēt par īpaši veiksmīgiem, un arī Rīgas domes vēlēšanās KPV LV saņēma vien 1,53% balsu, kas neliecināja par lielu popularitāti.

Šī politiskā spēka reitings ilgu laiku nepārsniedza 3%, neatstājot tam cerību iekļūt Saeimā. Taču dažu mēnešu garumā pirms vēlēšanām KPV LV atbalsts sāka strauji pieaugt, un Saeimas vēlēšanās par partiju nobalsoja 14,25% vēlētāju, kas nodrošināja tai otro vietu un iespēju izveidot 16 deputātu frakciju.

Tiesa, šobrīd tajā jau ir mazāk deputātu. Ar frakcijas lēmumu no tās tika izslēgts Aldis Gobzems, kurš aktīvi iestājās pret to, ka KPV LV būtu jāstrādā Krišjāņa Kariņa valdībā.

Sadarbība ar politiķiem, kurus Artuss Kaimiņš aktīvi kritizēja pirms vēlēšanām, nepatika arī vēlētājiem, un KPV LV reitings strauji kritās. Tādējādi partijas iespējas iekļūšanai Eiropas Parlamentā ir nelielas, taču, pēc ekspertu domām, zaudēšana vēlēšanās nenodarīs tai lielāku skādi.

Neprioritāras vēlēšanas

Kā uzskata politologs Filips Rajevskis, deputāta mandāta iegūšanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās KPV LV pietrūkst augsta reitinga un populāru līderu, kuri spēj atnest balsis, tāpēc viņam ir skeptiska attieksme pret to, ka partija spēs iegūt kaut vai vienu mandātu.

"KPV LV atbalsts sastāda 3,5%, kas nav salīdzināms ar to, kāds tas bijis tai vēl pirms pāris mēnešiem. Viņu reitings ir stipri krities, kas acīmredzami nenāk viņiem par labu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām," uzsvēra eksperts.

Pēc viņa domām, nopietnas problēmas KPV LV ir arī ar priekšvēlēšanu sarakstu, kurā nav nedz partijas līdera Artusa Kaimiņa, nedz frakcijas vadītāja Ata Zakatistova. Pēc Rajevska sacītā, gan Kaimiņš, gan arī Zakatistovs varēja diezgan neslikti uzstāties, un tādā gadījumā partijas cerības iegūt mandātu noteikti būtu augstākas, taču tas atnestu KPV LV vairāk mīnusu, nekā plusu.

"Ja uz Briseli aizbrauks Zakatistovs, tad viņu frakcija Saeimā ātri izjuks, savukārt līdz ar Kaimiņa aizbraukšanu viņi zaudēs vispār visu," izsaka minējumu eksperts.

Kā norāda Rajevskis, Eiropas Parlamenta vēlēšanas parāda, ka KPV LV ir ļoti īss "rezervistu sols" – izņemot dažus pazīstamus cilvēkus gandrīz nav kurus iekļaut sarakstā.

"Eiropas Parlaments nav viņu prioritāte, sevišķi ņemot vērā to situāciju, kurā viņi atrodas šobrīd. Viņiem ir stipri iekšējie konflikti pluss reitinga kritums, tāpēc ir skaidrs, ka ar esošajām problēmām KPV LV acīmredzami nav iespēju padomāt par Eiropas Parlamentu," norāda politologs.

Otrais ešelons

Runājot par kandidātiem, kuri pieteikti vēlēšanām, eksperts norādīja, ka to nelielā atpazīstamība var kļūt par lielu mīnusu KPV LV, salīdzinot ar citiem sarakstiem.

"Es nevēlos par viņiem teikt neko sliktu, es viņus vienkārši nezinu, un es nedomāju, ka viņi būs labi zināmi vēlētājiem. Bet tas, ka viņi viņus nezina, ir ļoti nopietns KPV LV mīnuss. Jo viņiem nāksies konkurēt ar citu partiju cilvēkiem, kuriem ir liela politiska pieredze, vai plaša atpazīstamība," pateica Rajevskis.

Patiešām, augstas vietas sarakstos ieņem cilvēki, kuri piedalījās Saeimas vēlēšanās, taču neiekļuva parlamentā, piekāpjoties populārākiem kandidātiem. Piemēram, ar otro kārtas numuru balotējas Labklājības ministrijas parlamenta sekretārs un Rīgas Austrumu slimnīcas ārsts Roberts Spručs, būdams Latgales saraksta līderis, nolaidās uz trešo vietu un zaudēja pat teorētiskas cerības iegūt deputāta mandātu.

Tikmēr trešā – blogere Beāta Jonīte, ekonomikas ministra padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos piedalījās vēlēšanās Rīgas sarakstā 24. vietā. Tiesa, pēc plusu un izsvītrojumu saskaitīšanas viņa pakāpās uz sesto vietu, taču vienalga nekļuva par deputātu. Interesanti, ka pirms dažiem gadiem sieviete tika pieķerta par braukšanu dzērumā un piecas dienas pavadīja ieslodzījumā. Nav izslēgts, ka tik pretrunīga popularitāte var atstumt daļu vēlētāju, kas acīmredzami ietekmēs partijas atbalstu.

Pirmajam numuram – Saeimas deputātam Kasparam Ģirģenam ir vairāk paveicies. Kā Zemgales saraksta līderis viņš ieguva vislielāko plusu skaitu un godam nopelnīja savu mandātu. Taču, kā uzskata Rajevskis, Ģirģens ir otra ešelona politiķis, un viņam būs ļoti grūti piesaistīt vēlēšanām KPV LV vēlētājus, kuriem Eiropas Parlaments ir ļoti tāla un nesaprotama iestāde.

Skaļie vārdi

Tiesa, partija, acīmredzot, cer piesaistīt elektorātu ar paziņojumiem par nepieciešamību nodrošināt vienādus dzīves apstākļus visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem, kā arī ar citiem skaļiem vārdiem.

"KPV LV veicinās Latvijas aktīvu dalību Eiropā, pastāvošā uz tādiem principiem un vērtībām kā atbildība, tiesiskums, brīvība, drošība, cilvēktiesības un solidaritāte starp cilvēkiem," tiek atzīmēts programmā.

Konkrēti partija iestājas pret nelegālo migrāciju, ieroču, cilvēku un narkotiku tirdzniecību, kā arī kontrabandu un kiberdraudiem, uzskatot to par daļu no Eiropas Savienības drošības jautājumiem.

Kā tiek norādīts programmā: "ES uzdevums ir aizsargāt Eiropas iedzīvotājus un to vērtības. KPV LV mērķis stiprināt ES ārējo robežu un Latvijas austrumu robežas drošību, lai mazinātu nelegālās migrācijas un kontrabandas riskus."

Vēl KPV LV saka, ka uzstāsies par atbalstu Latvijas zemniekiem, siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanu, Eiropas Savienības enerģētisko neatkarību, biznesa veicināšanu un inovāciju attīstību. Tāpat KPV LV uzskata par svarīgu un nepieciešamu "ES dalībvalstu kultūru un valodu dažādības veicināšanu, saglabājot un izzinot vēsturi, pilsētas un reģionus, jo šie faktori veidos arī Latvijas identitāti".

Tas viss liecina, ka KPV LV cer saņemt vēlētāju balsis no dažādiem iedzīvotāju slāņiem, domājot, ka, varbūt, to daudzums izrādīsies pietiekams kaut vai viena mandāta iegūšanai. Taču, kā zināms, Latvijā, sevišķi Eiropas Parlamenta vēlēšanās, parasti balso par populāriem kandidātiem, ar kuriem partijai ir zināmas problēmas.

Tiesa, kā uzskata Rajevskis, ja KPV LV neiegūs mandātu, tas nekļūs tiem par traģēdiju.

"Tas var kļūt par simptomu vecajām partijām, tādām kā ZZS, Nacionālā apvienība vai "Jaunā Vienotība". Tām iekļūšana Eiropas Parlamentā ir reputācijas jautājums, savukārt KPV LV zaudējums vēlēšanās nekļūs par problēmu indikatoru," rezumēja viņš.

Pēc temata

Premjers Kariņš: labāk Ušakovs būtu ielas remontējis, nevis skrietu uz EP
LTV: Ušakovs un Ameriks balotēsies Eiropas Parlamentā
Dzīve rit tālāk: Facebook cenzūra kļūs stingrāka pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Galvenie temati