16:17 20 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1077
  • RUB70.6272
Latvijas Prezidents uzstājās ar runu Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā

Latvieši nodeva radus un kaimiņus: prezidents Vējonis – godīgi par deportācijām

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
265

Padomju vara izdeva rīkojumu par deportācijām, taču to izpildīja Latvijas iedzīvotāji, tostarp arī latvieši, uzsvēra prezidents Vējonis, piedāvājot uzsākt godīgu sarunu par pagātni.

RĪGA, 26. marts – Sputnik. President.lv.

Шествие в День памяти жертв коммунистического террора
© Sputnik / Sergey Melkonov
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts gājiens Rīgā. 2019. gada 25. marts

Vējonis uzskata, ka deportāciju septiņdesmitā gadadiena var kļūt par simbolisku atskaites sākumpunktu "godīgai sarunai par pagātni un piemiņu".

"Mūsu vēsture nav un nekad nav bijusi melnbalta un viennozīmīga," - atzīmēja prezidents.

Viņš atgādināja, ka deportācijas 1949. gada martā īstenoja ne tikai speciāli šim nolūkam ievestais karaspēks un čekisti.

"Savus līdzcilvēkus represijām brīvprātīgi vai pret savu gribu, aiz bailēm vai pārliecības nodeva arī kaimiņi, radi un pašu novadnieki.

Padomju vara un partija deva rīkojumu, bet Latvijas iedzīvotāji, starp tiem arī latvieši, bija tie, kas šo rīkojumu izpildīja. Gan partijas biedri un komjaunieši, gan VDK darbinieki. Tie, kas uzrādīja un aizveda, tie kas apsargāja. Arī tie, kas klusēja.

Šī vaina ir daļa no mūsu tautas mantojuma, jo katru varas mašinēriju darbina cilvēks," - atzīmēja prezidents.

Viņš atgādināja, ka kaut arī liela daļa represēto bija latvieši, cieta arī citu tautību pārstāvji. Viņš nosauca deportāciju par politisku, ideoloģisku un pat ekonomisku akciju, visa reģiona traģēdiju.

Шествие в День памяти жертв коммунистического террора
© Sputnik / Sergey Melkonov
Raimonds Vējonis, Ināra Mūrniece un Krišjānis Kariņš Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā

Vējonis uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi atcerēties vēstures jūtīgākos jautājumus. Viņš ir pārliecināts, ka tas, kā valstī piemin vēsturiskos notikumus, "raksturo mūsdienu sabiedrības morālos un politiskos orientierus".

Prezidents Vējonis jau ne pirmo reizi uzstāda jautājumu par plašu Latvijas iedzīvotāju sadarbību ar padomju varu. Piemēram, uzstājoties starptautiskā vēsturnieku konferencē, viņš piedāvāja godīgi izpētīt šos jautājumus, lai Latvija varētu virzīties tālāk.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, 1949. gada martā notika otrais deportāciju vilnis Latvijā. Piemēram, 25. martā ar 33 preču vilcieniem uz Omskas, Krasnojarskas un Amūras apgabalu tika izvesti 29 tūkstoši kulaku un 13 tūkstoši "mežabrāļu". 1949. gada deportācijas rezultātā Latvijas PSR pazaudēja 2,2% iedzīvotāju.

Kamēr Latvija meklē naudu represiju upuru memoriālam, Krievijā to atklāja vēl 2017. gadā. Atklāšanas ceremonijā Krievijas prezidents uzsvēra, ka par represiju traģēdiju ir jāatceras, nevis jāmudina izrēķināties.

Шествие в День памяти жертв коммунистического террора
© Sputnik / Sergey Melkonov
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltīts gājiens Rīgā. 2019. gada 25. marts

Pēc temata

Patiesība nav jāmeklē vīnā: režīma noziegumu atbalss

Galvenie temati