07:43 18 Jūlijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1215
  • RUB70.4625
Daudzmērķu radiolokators TPS-77 MRR

Latvija iegādājusies ASV radarus, taču novietot tos pie Krievijas robežas nevar

© Foto: Latvijas armija
Latvijā
Saņemt īso saiti
258

Latvija iegādājusies trīs amerikāņu radarus, taču platformas to izvietošanai nav sagatavojusi, un nevarēs to izdarīt tuvākajā laikā birokrātisku šķēršļu dēļ.

RĪGA, 25. marts – Sputnik. Latvija pēc 2014. gada nolēma nostiprināt savu pretgaisa aizsardzību – tika iegādāti pārvietojami amerikāņu radari TPS-77, programmas kopējā summa – 158 miljoni eiro. Visa tehnika jau ir ieradusies Latvijā un pieņemta bruņojumā, taču platformas radaru izvietošanai Krievijas robežas tuvumā tā arī netika sagatavotas – militārpersonām radās grūtības ar zemesgabalu izpirkšanu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Amerikāņu Lockheed Martin ražojuma mobilie daudzmērķu radari izņemot pārējo spēj fiksēt arī helikopteru pārvietošanos nelielā augstumā. Radaru izmantošanai nepieciešamas platformas ar smagai tehnikai piemērotu segumu. Šādu platformu būs daudz vairāk, nekā radaru: paredzēts, ka tie tiks pārvietoti. Taču no bruņoto spēku izvēlētajiem zemesgabaliem pagaidām nav pieejams neviens: nav nokārtoti to izmantošanas juridiskie aspekti. Process saskārās ar birokrātiskām grūtībām, dažkārt nav iespējams atrast zemes īpašnieku. Savukārt izpirkšanas procedūra – ja īpašnieks atsakās izīrēt zemesgabalu – prasa ilgāku laiku.

"Tad tiek dibināta komisija, kas arī ir aptuveni gada process, labākajā gadījumā. Mēs ejam uz Ministru kabinetu, un jūs redzat – Ministru kabinetā katru reizi, kad mēs pārņemam kaut kādu zemes īpašumu, tad ir arī Ministru kabineta lēmums, tad attiecīgi šī komisija pieņem lēmumu. Tiek vērtēts šis zemes gabals tirgū atbilstoši tirgus vērtībai, un tikai tad mēs varam izmaksāt šīs summas," - pastāstīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Uzsākt zemesgabalu izpirkšanu radaru izvietošanai savlaicīgi – vēl pirms līguma noslēgšanas par militārās tehnikas piegādi un tās ierašanās – Aizsardzības ministrijā nolēma par nelietderīgu. Vislabāko izvietošanas vietu noteikšanai bija nepieciešami paši radiolokatori, paskaidroja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Šobrīd atrasti pagaidu risinājumi radaru iekļaušanai nacionālās aizsardzības sistēmā.

"Viņiem visiem visu laiku nav jābūt noslogotiem. (..) Bet tiem, kurus bija paredzēts noslogot 24/7, viņi arī strādā. Cita lieta, ka tie varbūt nav pārvietoti saistībā ar to dislokācijas vietu, kur varbūt tie ir bijuši paredzēti. Bet mēs esam atraduši arī citas dislokācijas vietas, kas mūs pilnībā apmierina uz doto momentu," - pateica Kalniņš.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskata, ka dažas ar īpašumtiesībām saistītas procedūras patiešām ir pārāk birokrātiskas, un tās var vienkāršot. Taču, pēc viņa domām, kopumā aizsardzības sistēma strādā efektīvi.

"Es domāju, ka, ņemot vērā Aizsardzības ministrijas specifiku, ir tik daudz dažādu procesu, kur, pat ja kāds aizkavējās, mēs vienmēr varam šos līdzekļus pārlikt uz nākošo procesu paralēli. Līdz ar to, es domāju, ka zaudējumu nav," - noslēgumā saka ministrs.

Baltijas valstis aktīvi paplašina militāros izdevumus. Iepriekš Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pauda pārliecību, ka tuvāko piecu gadu laikā ģeopolitiskā situācija neuzlabosies, un valsts aizsardzības budžets tuvākajā laikā jāpalielina līdz 2,5% IKP.

Dažu gadu laikā Latvijas Aizsardzības ministrija noslēgusi lielu skaitu līgumu par militārās tehnikas iegādi.

NATO budžeta pieaugumu kritiski izvērtē Krievijas Federācija. Valsts bijušais pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško (patlaban viņš ieņem ārlietu ministra vietnieka posteni) iepriekš paziņoja: ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par 2% IKP nonākšanu organizācijas budžetā, Eiropas kopējie izdevumi sasniegs aptuveni 400 miljardus, un šī milzīgā summa varētu tikt atvēlēta cīņai ar tā saucamo lielo pretinieku, nevis ar terorismu. Gruško uzsvēra, ka visas Ziemeļatlantijas alianses darbības austrumu flangā tiek veiktas ar mērķi radīt placdarmu tālākai spēka projicēšanai Krievijas virzienā.

Pēc temata

Latvijas Aizsardzības ministrija gaida dronus no ASV par trim miljoniem dolāru
Latvijas Aizsardzības ministrija piedāvā būvēt bunkurus kara gadījumam
Latvijas Aizsardzības ministrijai neļauj pirkt bruņumašīnas par 200 miljoniem
Latvijas Aizsardzības ministrija iepirks pašmāju bezpilota lidaparātus

Galvenie temati