Aizsardzības ministrija trīs gadu laikā iztērēs 720 miljonus bruņojumam

© Latvijas armija/ Modris VēberstsУчения вооруженных сил "Воздушные Ястребы" в мадонском крае
Учения вооруженных сил Воздушные Ястребы в мадонском крае - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Lielākā daļa līdzekļu tiks veltīti transporta iegādēm, paziņoja ministrijas pārstāvis.

RĪGA, 6. marts - Sputnik. Latvijas Aizsardzības ministrija tuvāko triju gadu laikā plāno iztērēt 720 miljonus eiro transporta, kā arī individuālā un kolektīvā ekipējuma iegādei, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz informāciju, ko ministrija iesniegusi Saeimas Aizsardzības apakškomisijā.

Laikā no 2019. līdz 2021. gadam 40% norādītā finansējuma plānots atvēlēt transporta iegādei, 26% - iepirkumiem sauszemes spēku vajadzībām, 8% - individuālā un kolektīvā ekipējuma iepirkumiem, deputātus informēja Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

Американский, канадский и латвийский военные на международных учениях Summer Shield XIV - Sputnik Latvija
Latvija plāno 4 gadu laikā ieguldīt 200 milj. eiro militārās infrastruktūras attīstībai

Sīkāku informāciju AM pārstāvji apakškomisijas sēdē nesniedza, taču apstiprināja, ka plānota virkne lielu iepirkumu, piemēram, helikopteru Black Hawk un bruņutransportieru iegāde.

2018. gadā valsts aizsardzības budžets pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības iegūšanas sasniedza 2% no IKP – 594 miljonus eiro.

Baltijas valstis aktīvi paplašina militāros izdevumus. Iepriekš Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pauda pārliecību, ka tuvāko piecu gadu laikā ģeopolitiskā situācija neuzlabosies, un valsts aizsardzības budžets tuvākajā laikā jāpalielina līdz 2,5% IKP.

Dažu gadu laikā Latvijas Aizsardzības ministrija noslēgusi lielu skaitu līgumu par militārās tehnikas iegādi.

Вместе с Днем победы на Певческом поле отмечали и столетие Кайтселийта  - Sputnik Latvija
Igaunija palielina zemessargu Kaitseliit finansējumu

NATO budžeta pieaugumu kritiski izvērtē Krievijas Federācija. Valsts bijušais pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško (patlaban viņš ieņem ārlietu ministra vietnieka posteni) iepriekš paziņoja: ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par 2% IKP nonākšanu organizācijas budžetā, Eiropas kopējie izdevumi sasniegs aptuveni 400 miljardus, un šī milzīgā summa varētu tikt atvēlēta cīņai ar tā saucamo lielo pretinieku, nevis ar terorismu. Gruško uzsvēra, ka visas Ziemeļatlantijas alianses darbības austrumu flangā tiek veiktas ar mērķi radīt placdarmu tālākai spēka projicēšanai Krievijas virzienā.

Ziņu lente
0