16:12 23 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
Antifašistu plakāti. Foto no arhīva

Bedrē zem tilta nestāvēsim: Latvijas antinacisti atteikušies no 16. marta akcijas

© Foto : BaltNews.lv
Latvijā
Saņemt īso saiti
46

Latvijas antifašisti uzskata par pazemojošu akcijas pārcelšanu no Brīvības laukuma uz Bastejkalnu. Tās vietā, iespējams, būs individuālie piketi.

RĪGA, 16. marts — Sputnik. Latvijas Antinacistu komitejai (LAK) pat tiesā nav izdevies panākt sava pasākuma saskaņošanu Brīvības laukumā 16. martā. Šī iemesla dēļ LAK atsaukusi pasākuma pieteikumu. Organizācijas "Latvija bez nacisma" priekšsēdētājs Josifs Korens pastāstīja, ka antinacistiem šķiet pazemojoši organizēt savu pasākumu "bedrē zem tilta".

15. martā Rīgas rajona tiesa noraidīja LAK sūdzību par Rīgas domes lēmumu, kas noraidīja akciju pieteiktajā vietā. LAK plānoja pasākumu Waffen SS upuru piemiņai Brīvības laukumā. Tāpat kā līdz šim Rīgas dome nolēma pārcelt pasākumu uz Bastejkalnu, taču piekrita diviem citiem pasākumiem laukumā, ko pieteikusi organizācijas "Daugavas vanagi" Limbažu nodaļa un Biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam". LAK pārsūdzēja Rīgas domes lēmumu, taču apelācija netika apmierināta.

"Latvijas valsts kārtējo reizi nostājusies leģiona Waffen SS gājiena organizatoru pusē. Leģiona Waffen SS gājiens pasludināts par 16. marta galveno notikumu. Antinacistiem ieteikts organizēt pasākumu tā, lai tas netraucētu Waffen SS leģionāru maršam. Šī iemesla dēļ LAK atsaukusi pieteikumu 16. marta pasākumam," – teikts LAK paziņojumā Facebook.

J.Korens norādīja, ka antinacistu pieteikuma noraidījuma galvenais iemesls – vēlme ierobežot varasvīriem nepatīkamu personu darbības. Viņš paziņoja, ka tiesas lēmums tiks pārsūdzēts Latvijas Augstākajā tiesā, un LAK vērsīsies starptautiskajās instancēs, ja prasība tiks noraidīta.

Korens apliecināja, ka viņš pats 16. martā ieradīsies Brīvības laukumā un izmantos savas konstitucionalās tiesības uz individuālu piketu. Antinacists pauda cerību, ka viņam pievienosies viņa biedri un visi apzinīgie Rīgas iedzīvotāji, taču piezīmēja, ka tas ir katra cilvēka ziņā – nākt vai nenākt.

"Es iešu uz Brīvības laukumu tāpēc, ka mīlu Latviju, Rīgu un negribu, lai mana pilsēta tiktu pataisīta par izsmieklu," – uzsvēra Korens.

Kāpēc LAK pieteikums netika apstiprināts

Iepriekš organizācijas "Latvija bez nacisma" vadītājs Josifs Korens pastāstīja, kā Rīgas dome pieņēmusi lēmumu par 16. marta pasākumiem, kāpēc tā notiek ik gadus un vai pastāv jebkādi šķēršļi tiem, kuri Rīgā vēlas godāt leģionāru piemiņu.

Organizācijas "Latvija bez nacisma" priekšsēdētājs pastāstīja, ka tagad pieteikumu ielu pasākumiem iespējams iesniegt ne agrāk kā 4 mēnešus pirms plānotā pasākuma un ne vēlāk kā 10 dienas pirms tā sākuma. Pēc tam pašvaldība kontrolē, lai pieteiktie pasākumi netraucētu viens otram.

Korens uzsvēra, ka antinacistiskā komiteja iesniegusi pasākuma pieteikumu 16. novembrī, pl. 8 no rīta, tiklīdz darbu sāka ofisi, kuros var iesniegt dokumentus.

"Mēs tur bijām precīzi pl. 8 no rīta un esam pārliecināti, ka neviens nevarēja iesniegt pieteikumu pirms mums. Taču Rīgas domes sēdē izpilddirektors paziņoja, ka ir divi pieteikumi – viens no antinacistiskās komitejas, otrs – no Limbažu biedrības Daugavas vanagi. Viņš piezīmēja, ka antinacistiskās komitejas pieteikums iesniegts 16. novembrī pl. 8 no rīta, bet Daugavas vanagu pieteikums – 15. novembrī. Es pavaicāju, vai pareizi saprotu, ka Daugavas vanagu pieteikums, iesniegts ārpus termiņa, netiks izskatīts? Manam jautājumam uzmanību nepievērsa. Tā vietā sāka ilgi skaidrot kaut kādas juridiskās fineses," – konstatēja Korens.

Viņš teica, ka atgādinājis Rīgas domei par Eiropas Parlamenta un ANO rezolūcijām, kas skar leģionāru gājienus. Vēl vairāk, sēdes dienā, pēc viņa vārdiem, tika publicēti Eiropas Komisijas ieteikumi jautājumā par cīņu pret rasismu un neiecietību Latvijai. EK ieteica Latvijas varasiestādēm darīt visu iespējamo, lai šos gājienus nepieļautu.

Tomēr ierēdņi neuzklausīja triju autoritatīvo un nopietno starptautisko organizāciju ieteikumus. Vēl vairāk, viņi ignorēja arī Latvijas likumu par pasākumu pieteikumu iesniegšanu, aizbildinoties ar to, ka likuma mērķis esot vienkārši ierobežot pieteikuma termiņus.

Bija unikāla iespēja

Latvijas Krievu savienības līdere, Eiropas Parlamenta bijusī deputāte Tatjana Ždanoka intervijā Rubaltic atzīmēja, ka šogad izveidojusies unikāla situācija un Rīgas dome varēja saskaņot antifašistu akciju Brīvības laukumā.

Ždanoka paskaidroja, ka patlaban EDSO līmenī izstrādāti ieteikumi demonstrantiem un kārtības sargiem. Tajos definēti jēdzieni "pasākums" un "pretpasākums".

"Ilgu laiku Antifašistiskā komiteja patiešām pretstatīja savas akcijas leģionāru gājienam. Tomēr šogad tika izraudzīta cita pieeja. Pavisam nesen, 2018. gada 25. oktobrī ES pieņēma rezolūciju par neofašistu vardarbības pieaugumu Eiropā. Latvijas Antinacistu komiteja iesniedza pieteikumu akcijai šīs rezolūcijas atbalstam. Taču Rīgas domes vadība pieteicējiem nez kāpēc apgalvoja, ka viņu akcija esot pretpasākums attiecībā pret leģionāru gājienu," – pastāstīja LKS līdere.

Ždanoka, tāpat kā Korens, pievērsa uzmanību pārkāpumam ar pieteikumu iesniegšanas datumiem.

"Mūsu likumi nosaka, ka pieteikums jāiesniedz ne ātrāk kā četrus mēnešus pirms akcijas. Antinacistu komiteja tā izdarīja, bet organizācijas, kas atbalsta SS leģionāru glorifikāciju, iesniedza pieteikumu 15. novembrī," – norādīja Ždanoka.

Šī kļūda dāvāja Rīgas domei lielisku formālu iemeslu vienkārši neizskatīt pieteikumu. No otras puses, bija iespējams atsaukties uz minēto Eiropas Parlamenta rezolūciju, atzīmēja politiķe.

Pirmo reizi daudzu gadu laikā Rīgas dome varēja noraidīt leģionāru gājiena rīkošanu, norādot uz pieteikuma iesniegšanas kļūdainu termiņu un pamatojoties ar to, ka rezolūcijas dēļ 16. martā Rīgai tagad tiks veltīta īpaša uzmanība, teica Ždanoka. Taču Rīgas dome savas tiesības neizmantoja.

"Taču viņi to neizdarīja. Gluži pretēji, pasludināja neonacistu akciju par galveno pasākumu," – viņa teica.

Ik gadus 16. martā Rīgā tiek organizēts Waffen SS latviešu leģiona dalībnieku un viņu piekritēju gājiens. Tas rada antifašistisko organizāciju neapmierinātību un sašutumu visā pasaulē. Krievija uzskata SS leģionāru gājienu Latvijā par kauna traipu. Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un likuma virsvadības jautājumos Konstantins Dolgovs paziņoja, ka Latvijas varasiestāžu lēmums atļaut SS veterānu maršus neatbilst starptautiskajām tiesībām un Nirnbergas tribunāla spriedumiem.

Pēc temata

Krievijas politiķis ieteicis tiesāties ar Baltijas valstīm nacisma atbalsta dēļ
Mamikins un Mitrofanovs pieprasa atļauju antifašistu akcijai pie Mildas
Ekscesu nebūs: Rīgas dome izplānos 16. martu
Kariņš aicinājis ministrus nesvinēt 16. martu pie Brīvības pieminekļa

Galvenie temati