14:53 22 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
1. septembris, bērni iet uz skolu. Foto no arhīva

Levits novērtējis skolu reformu: tā pievērsīs bērnus Latvijai

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
75

Pēc reformas skolu sistēmas uzdevums būs pievērst nepilsoņu bērnus Latvijas valstij, paziņoja Egils Levits.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. ES Tiesas tiesnesis Egils Levits, ko aizvien biežāk dēvē par Latvijas prezidenta kandidātu, intervijā rus.tvnet.lv pastāstīja, kāda ir starpība starp latviešu nāciju un Latvijas tautu, kā arī pauda viedokli par pilsonības automātisku piešķiršanu nepilsoņu bērniem.

Latvijas prezidenta vēlēšanas notiks šī gada maija nogalē. Šogad balsojums pirmo reizi būs atklāts. Nacionālā apvienība jau paziņoja, ka ir gatava izvirzīt Egila Levita kandidatūru, visas partijas neoficiāli pauž gatavību atbalstīt viņa kandidatūru.

Latvijas krievvalodīgās sabiedrības acīs Egils Levits ir cilvēks, kurš pielicis roku nepilsoņu statusa tapšanā un Satversmes preambulā panācis latviešu prioritāti pār citām etniskajām grupām Latvijā. Intervijā viņš pastāstīja savas domas par to, kas ir Latvijas tauta un vai nepilsoņu bērniem joprojām jāpiešķir vecāku statuss.

Latviešu nācija vs Latvijas tauta

Pēc Levita domām, Latvijas tauta pārsvarā ir juridisks jēdziens, kas ietver latviešu nāciju, visus latviešus un visus Latvijas pilsoņus.

Taču latviešu nācija – tas ir pirmsvalstisks jēdziens.

"Latviešu nācija ir, varētu teikt, pirmsvalstisks jēdziens, kas pastāv neatkarīgi no valsts, bet uz ko valsts balstās. Tas ir kultūrsocioloģisks jēdziens. Tie ir cilvēki, kuri sevi uzskata par latviešiem, kuri kulturāli ir latvieši, lieto latviešu valodu, vairāk vai mazāk dzīvo latviešu kultūrā, viņu pasaules uzskats ir saistīts ar Latviju," – teica Levits.

Pie tam latviešu nācijā var ieiet arī citu etnosu pārstāvji, galvenais – piederības sajūta un pamata elementi, piemēram, latviešu valodas zināšanas.

"Ir grūtāk iekļauties (sabiedrībā – red.) un uzskatīt sevi par latvieti, ja latviski neproti un nerunā. Ja tu domā citā informācijas telpā," – teica Levits.

Tātad izcelsme ir viens no faktoriem, taču tas nav izšķirošais aspekts.

"Arī cilvēki, kas subjektīvi jūtas kā latvieši, ir šīs latviešu nācijas sastāvdaļa," – apliecināja potenciālais prezidenta kandidāts.

Nepilsoņu bērni

Levits komentēja arī pašreizējā Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvu, kurš ierosināja automātiski piešķirt pilsonību nepilsoņu bērniem. Patlaban tas notiek tikai pēc vecāku iesnieguma.

Pēc Levita domām, patlaban tas būtu priekšlaicīgs solis, jo jau tagad nav nekādu šķēršļu bērniem saņemt pilsonību.

"Bet es domāju, ka tas ir jautājums par to, ka šo bērnu vecākiem nav nekādu šķēršļu, lai dabūtu Latvijas pilsonību šiem Latvijas bērniem. Tas ir ārkārtīgi vienkārši. Ja viņi to nedara, tas nozīmē, ka viņiem nav tāda vēlme, lai šie bērni būtu Latvijas pilsoņi. Tas nozīmē, ka viņi nav īpaši noskaņoti par labu Latvijas valstij," – teica Levits.

Pilsonības automātisku piešķiršanu Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem jurists saistīja ar skolu reformu, kuras rezultātā jau pēc dažiem gadiem mācības notiks tikai valsts valodā.

"Skolu sistēmai ir uzdevums tomēr pievērst šos jaunos cilvēkus Latvijas valstij, un tādā gadījumā būtu jēdzīgi, ka šis nepilsoņu statuss viņiem vairs nebūtu no dzimšanas, neraugoties uz to, ka vecākiem ir zināma atsvešinātība pret Latvijas valsti," – skaidroja Levits.

Viņaprāt, ja tamlīdzīga izglītības sistēma pastāvētu jau tagad, "tādā gadījumā būtu tomēr jēdzīgi, ka šiem cilvēkiem arī būtu kopš dzimšanas Latvijas pilsonība".

Pēc temata

Emigranti par Latviju: visus interesē tikai viens – vai bērns runā latviski
Vairāk latviskuma – mazāk latviešu: vai Latvija ir glābjama
"Latviskojies vai brauc prom": nacionālpatrioti sajūsmā par Krievijas migrācijas politiku
Pētījums: skolēni runā latviski, taču iekaltām frāzēm

Galvenie temati