02:56 08 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1094
  • RUB70.7441
Summer Shield XIV

Latvija plāno 4 gadu laikā ieguldīt 200 milj. eiro militārās infrastruktūras attīstībai

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
95

Latvija ik gadus palielina izdevumus bruņojuma un militārās infrastruktūras paplašināšanas vajadzībām.

RĪGA, 26. februāris — Sputnik. Latvija plāno tuvāko četru gadu laikā iztērēt 200 miljonus eiro militārās infrastruktūras attīstībai valstī. Lielākās investīcijas plānots novirzīt Ādažu armijas bāzes pilnveidošanai, liecina informācija Aizsardzības ministrijas vietnē.

Līdztekus bāzei Ādažos tuvāko četru gadu laikā plānota arī vairāku militāro poligonu paplašināšana, munīcijas un ekipējuma noliktavu celtniecība. Plānots arī turpināt ēku siltināšanas programmu ar ES līdzekļu palīdzību 1,8 miljonu eiro apmērā.

ASV prezidents Donalds Tramps un Vācijas kanclere Angela Merkele
Пресс-служба Президента РФ

Turklāt plānots uzlabot karavīru sadzīves apstākļi, uzbūvēt daudzfunkcionālu sporta kompleksu, kas ļaus uzturēt un pilnveidot fizisko formu Latvijas karavīriem, kā arī NATO dalībvalstu kareivjiem.

Vērā ņemamus ieguldījumus militārās infrakstruktūras attīstībā Latvijā vēl joprojām nodrošina NATO un ASV – Latvijas stratēģiskais partneris, uzsvēra Latvijas Aizsardzības ministrija.

2018. gadā militārās infrastrukturas attīstībai tika atvēlēti 37,7 miljoni eiro. Divas trešdaļas investīciju tika atvēlētas Ādažu armijas bāzes attīstībai, kur uzturas NATO starptautiskā bataljona kontingents. Tika turpināta arī Zemessardzes bāzu attīstība.

Baltijas valstis aktīvi palielina militāros izdevumus. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iepriekš norādīja, ka tuvāko piecu gadu laikā ģeopolitiskās situācijas uzlabošanās neesot sagaidāma. Viņaprāt, Latvijas aizsardzības budžets tuvākajā laikā jāpalielina līdz 2,5% valsts IKP.

Dažu gadu laikā Latvijas AM noslēgusi lielu skaitu līgumu par militārās tehnikas piegādēm.

Krievija asi kritizē NATO budžeta pieaugumu. KF pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško iepriekš norādīja: ja visas NATO valstis izpildīs kritēriju par 2% IKP ieskaitīšanu organizācijas budžetā, Eiropas kopējie izdevumi sasniegs aptuveni 400 miljardus, un šī milzīgā summa, iespējams, tiks vērsta uz cīņu ar tā saucamo lielo pretinieku, nevis terorismu. Gruško uzsvēra, ka Ziemeļatlantijas alianses darbības austrumu flangā tiek īstenotas ar mērķi radīt placdarmu, kas ļaus projicēt spēku Krievijas virzienā.

Pēc temata

ASV grib naudu, Lietuva – karu. Grībauskaites liktenīgā kļūda
Jau visam piekrīt: latvieši atbalstījuši bunkuru celtniecības ideju
Latvija iepriecinās Trampu un piešķirs aizsardzībai 4% no IKP
Rietumi gaida "pieklājīgo cilvēku" iebrukumu caur Ziemeļpolu

Galvenie temati