RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Savā politisko notikumu iknedēļas apskatā publicists un sabiedriskais darbinieks Vladimirs Lindermans pastāstīja žurnālistam Mihailam Gubinam savu viedokli par iespējamo valsts prezidenta kandidātu Egilu Levitu, pastāstīja par tiesvedību Aleksandra Gapoņenko lietā un Latvijas Ģenerālprokuratūras lēmumu neatlzīt Herberta Cukura noziegumus.
Lindermans ieteica E.Levita kandidatūru izvērtēt no Latvijā dzīvojošo krievu viedokļa. Pēc publicista domām, būtu grūti sameklēt sliktāku prezidentu Latvijas krieviem, ņemot vērā Nacionālās apvienības izvirzītā kandidāta radikālo rusofobiju.
Gudrs un bīstams
"Viņa politiskā biogrāfija ir tāda, ka viņš bijis viens no tiem, kas izdomāja koncepciju par to, ka Latvija pēc 1991. gada – tā nav padomju Latvija. Neesot nekādas pārmantojamības. Tā ir pirmskara Latvijas mantiniece. Tātad Levitu var uzskatīt par pilsonības likuma dibinātāju. Viņam izdevās izbīdīt diskriminējošo likumu Rietumos," – paskaidroja Lindermans.
"Man šķiet, savus radikālos nacionālistiskos priekšstatus Levits apguva Vācijā, kur mācījās ģimnāzijā Minsterē. Lai arī pats Levits apgalvo, ka jau Padomju Savienībā, klausoties radio "Brīvība", ieguvis tādu pārliecību. Taču ar atpakaļejošu datumu var apgalvo, ko vien gribi. Tomēr jāsaprot, ka viņa vectēvs un vecmāmiņa no tēva puses pazuda Holokaustā. Bet cilvēks savu ceļu ir izvēlējies, un tā ir viņa darīšana," – piezīmēja Lindermans.
Publicists piebilda, ka krieviem Latvijā Levits ir bīstams tāpēc, ka viņš "nav idiots", viņš ir "gudrs cilvēks un zinošs jurists".
"Es ņemu vērā krievu sabiedrības intereses. Ja pie varas ir muļķi, mums tā ir labāk, vismaz, ja šie cilvēki ir augstos posteņos. Un Levits ir bīstams ienaidnieks. Viņš ir speciālists juridiskajos jautājumos, un visu šo krievu iedzīvotāju diskriminācijas sistēmu viņš prot prezentēt rietumiem tādos politiski korektos terminos, kuri tur ir pieņemami," – paskaidroja publicists.
Lindermans uzskata, ka Levitu patiešām varētu ievēlēt Latvijas prezidenta postenī. Tāda iespēja pastāv kaut vai tāpēc, ka abas savstarpēji naidīgās valdošās partijas – Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija piekritušas viņa kandidatūrai. Turklāt daļēji piekritusi arī "Jaunā Vienotība". Tagad, pēc Lindermana domām, vēlēšanās paliks tikai Levits, ja netiks izvirzīta kāda milzīgi populāra figūra, kādas valstī patiesībā nav.
Vāja tiesa – opozīcijas glābiņš
Lindermans pastāstīja, ka piedalījies tiesas sēdē Aleksandra Gapoņenko lietā, kurā tiesībsargs apsūdzēts par starpnacionālā naida kurināšanu. Publicists paskaidroja, ka bijis sēdē, kur tika nopratināts eksperts no apsūdzības puses. Pagaidām rezultāti viņu iepriecinājuši.
"Tā ir tāda taisnās tiesas profanācija, ka es secināju: Aleksandru Gapoņenko attaisnos," – atklāja Lindermans.
Publicists piezīmēja, ka pieaicinātā eksperte tomēr sameklējusi naida kurināšanu Gapoņenko lietā un uz tiesneša jautājumu par to, vai viņa uzskata, ka Gapoņenko ir vainīgs, atbildēja "vainīgs". Lindermans norādīja, ka par vainīgu apsūdzēto var atzīt tikai tiesnesis, taču zemais līmenis Latvijas tiesās glābj nesamierināmo opozīciju valstī.
Jāpiebilst, ka aizvadītajā nedēļā Lindermans piedalījās arī Eiropas Parlamenta debatēs par politisko vajāšanu Baltijas valstīs.
Diskusijā Briselē piedalījās bijusī EP deputāte Tatjana Ždanoka, pašreizējie deputāti Andrejs Mamikins un Miroslavs Mitrofanovs, savukārt Lindermans, Gapoņenko un žurnālists Jurijs Aleksejevs nevarēja piedalīties sarunā klātienē – viņiem liegts izbraukt no Latvijas, tāpēc viņi uzstājās ar video sakaru starpniecību.
"Es gribētu izcelt divus izskanējušos jautājumus. Pirmais – par to, ka Drošības policija pārvērš drošības līdzekļus par soda instrumentu bez jebkāda tiesas sprieduma. Otrais – pants 81.1, kas faktiski kriminalizē jebkādus sakarus ar Krieviju," – norādīja Lindermans un piebilda, ka, pēc viņa domām, tuvojas laiks, kad pat radnieciskas saiknes ar Krievijā dzīvojošiem cilvēkiem Latvijā kļūs par sodāmu lietu.
Publicists pauda viedokli, ka tamlīdzīgai diskusijai neizdosies pasargāt cilvēkus no vajāšanas, taču, iespējams, tiks nodrošināts vismaz zināms aizsardzības līdzeklis, ja pie šī darba ķerties nopietni.
Rietumi piedod visu
Vēl vienu interesantu jautājumu uzdeva Gubins – par to, kā pārskatīta krimināllieta pret Herbertu Cukuru, kurš piedalījās ebreju tautības cilvēku slepkavībās Otrā pasaules kara gados.
Latvijas Ģenerālprokuratūra nav atradusi pierādījumus, kas apliecinātu: SS hauptšturmfīrers Herberts Cukurs tieši piedalījies bēdīgi slavenajos notikumos.
Rit saruna par viņa mirstīgo atlieku pārapbedīšanu Brāļu kapos Rīgā. Vēl vairāk, Cukura asiņaino "varoņdarbu" vietā jau tiek piedēvēta ebreju glābšana, - tas viņu paceļ vienā līmenī ar Taisnīgo starp tautām Žani Lipki.
"Latvijai ir piedoti visi grēki, jo tā tiek uzskatīta par mazu tarānu pret Krieviju. Protams, ne tik lielu kā Ukraina, tomēr tarānu. Tāpēc Rietumos tādas lietas ignorē, lai arī varu apliecināt, ka Cukura – nacista un noziedznieka – reputācija Rietumos ir apstiprināta. Un Latvijas Ģenerālprokuratūras lēmumam nav precedentu," – uzsvēra publicists.
