03:31 23 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1130
  • RUB70.9699
Eiro

Latvija – čempione cīņā ar skaidru naudu

CC0 / pexels
Latvijā
Saņemt īso saiti
204

Latvija var kļūt par pirmo valsti ES, kura aizliegs norēķināties par automobiļu iegādi ar skaidru naudu.

RĪGA, 23. februāris – Sputnik. Latvija ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kur jau ir ieviesti ierobežojumi fiziskām personām skaidras naudas izmantošanai, savukārt jaunie Finanšu ministrijas piedāvājumi, ja tie tiks atbalstīti, padarīs to par līderi cīņā ar skaidras naudas norēķiniem visā Eiropas Savienībā, raksta avīze Dienas Bizness.

Šobrīd skaidras naudas darījumu robeža Latvijā sastāda 7200 eiro, šī norma tika ieviesta 2017. gada 1. janvārī. Skaidras nauds darījumi nes sevī krāpniecības, noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku, kā arī krāpniecības risku ar PVN. Kontrolējošās iestādes praktiski nespēj pārbaudīt šādus darījumus, to summas un datumus. Tāpēc Finanšu ministrija piedāvā samazināt šo limitu vairāk nekā divas reizes – līdz 3000 eiro. Tas attiecas gan uz fiziskām, gan uz juridiskām personām. Visi darījumi, kas pārsniedz šo summu, būs jāveic elektroniskā veidā. Tāpat ministrija piedāvā pilnībā aizliegt transportlīdzekļu un nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas darījumu norēķinus skaidrā naudā.

Ja šie piedāvājumi tiks ierakstīti likumdošanā, Latvija var kļūt par valsti ar visstingrākajiem ierobežojumiem skaidras naudas izmantošanai, liecina ZAB BDO Law veiktais pētījums.

"Igaunijā un Lietuvā pašlaik šādu skaidras naudas darījumu ierobežojoša limita, atšķirībā no Latvijas, nav, lai gan Lietuvā ir bijušas diskusijas un iniciatīvas skaidras naudas darījumu ierobežošanai," pastāstīja ZAB BDO Law vecākais jurists Artūrs Surmovičs.

ES prakse

Vienpadsmit Eiropas Savienības valstīs nav limitu skaidras naudas operācijām, 17 valstīs tie ir ieviesti, taču to apmēri un nosacījumi atšķiras. Skaidras naudas darījumiem nav noteikti nekādi limiti Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Lielbritānijā un vairākās citās valstīs. "Ir ES dalībvalstis, kur skaidras naudas ierobežojumi attiecas uz bankām, ir valstis, kur tie attiecas uz fiziskajām personām," atzīmēja Surmovičs.

Pirmos skaidras naudas ierobežojumus 2008. gadā ieviesa Dānijā, Beļģijā, Slovēnijā, Ungārijā un Horvātijā. "Dānijā skaidras naudas darījumiem ir limits juridiskajām personām, bet ne fiziskām personām," pastāstīja Surmovičs. Pēc viņa sacītā, Dānija skaitās sava veida pioniere ceļā uz bezskaidras naudas norēķiniem. "Uzstādījums ir līdz 2021. gadam pilnībā pāriet uz bezskaidras naudas norēķiniem, bet to nav plānots īstenot ar kaut kādiem liegumiem vai skaidras naudas darījumu griestiem, bet gan pakāpeniski izņemot no apgrozības lielāko Dānijas kronu banknošu nominālus," paskaidroja Surmovičs.

Valstu sarakstā, kur tika ieviesti ierobežojumi skaidras naudas izmantošanai, ietilpst arī Polija, taču šī regula attiecas tikai uz juridisko personu darījumiem.

Viszemākie limiti skaidras naudas izmantošanai ir Beļģijā un Francijā – attiecīgi 3000 un 1000 eiro. Par iemeslu tik stingriem pasākumiem kalpoja terorakti Briselē un Parīzē, pastāstīja eksperts. Tāpat Beļģijā ir aizliegtas nekustamā īpašuma operācijas ar skaidru naudu.

Ja Latvijā tiks atbalstīti Finanšu ministrijas piedāvājumi, tā kļūs par vienu no nedaudzām, kur darbojas ierobežojumi skaidras naudas izmantošanai norēķiniem par nekustamā īpašuma iegādi, taču par pirmo un vienīgo valsti, kur šāds aizliegums tiks piemērots arī transportlīdzekļu tirdzniecībā, rezumēja Surmovičs.

Daudzās valstīs juridiskajām personām noteikti zemāki limiti skaidras naudas izmantošanai, nekā fiziskajām personām. Piemēram, Slovēnijā kompānija var norēķināties skaidrā naudā par summu, kas nepārsniedz 420 eiro, kamēr fiziskajām personām šī robeža sastāda 5000 eiro. analoģiska situācija ir Slovākijā: juridiskajām personām limits sastāda 5000 eiro, fiziskajām – 15 tūkstoši eiro.

Dažās valstīs pilsoņiem ir noteikti stingrāki limiti, nekā ārzemniekiem. Šādā nozīmē nacionālās valdības, var teikt, rīkojas diskriminējoši attiecībā pret saviem nodokļu maksātājiem, atzīmēja Surmovičs.

Taču daudzās valstīs fiziskajām un juridiskajām personām noteikti vienādi limiti skaidras naudas operācijām. Piemēram, Horvātijā tie ir 16 tūkstoši eiro, Čehijā – 10 500 eiro, Beļģijā – 3000 eiro.

Skaidras naudas darījumu ierobežojumu jautājumā pastāv arī dažādas nianses, atzīmēja Surmovičs. Tā, piemēram, Spānijā pastāv ierobežojumi skaidras naudas operācijām (2500 eiro), ja viena no pusēm ir darba devējs vai juridiska persona, taču nekas netiek teikts par ierobežojumiem fiziskām personām. "Faktiski divi spāņi var veikt darījumu skaidrā naudā par jebkuru summu, un likums nebūs pārkāpts," paskaidroja Surmovičs.

Nīderlandē nav tieša aizlieguma skaidras naudas izmantošanai, toties jādeklarē darījumi, kuri pārsniedz noteiktu summu. Taču skaidras naudas darījumu slieksnis, par kuru ir jāatskaitās, ir pietiekami augsts – 25 tūkstoši eiro auto dīleriem. 15 tūkstoši preču tirgotājiem, finanšu organizācijām – naudas operācijām virs 2000 eiro.

Kā kontrolēt likuma ievērošanu

Formāli Latvijas likums šodien nepieļauj skaidras naudas izmantošanu fiziskām personām par summu, augstāku nekā 7200 eiro, veicot vienu vai vairākas transakcijas, taču šajā regulā nav norādīts nekāds laika ierobežojums.

"Nezinu, vai notiek šādu darījumu identifikācija, un ja notiek, tad kā," atbildēja Surmovičs uz jautājumu par to, vai veikals vai veikalu tīkls seko līdzi tam, par kādu summu pircējs norēķinās skaidrā naudā, jo šie darījumi summējas.

Viņš piebilda, ka šādas prasības ievērošanai visiem tirgotājiem, būtībā, jāpanāk 100% visu pircēju identifikācija, kas diez vai ir iespējams. "Ja pašlaik nav  reāli iespējams  izsecināt, cik kurš pircējs kaut vai gada laikā ir norēķinājies katrā veikalā skaidrā naudā, lai saprastu, vai nav pārsniegts atļautais 7200 eiro limits, tad neredzu lielu jēgu samazināt šo slieksni līdz 3000 eiro," uzsvēra Surmovičs.

Pēc Surmoviča domām, limita samazināšana skaidras naudas izmantošanai visiem bez izņēmuma liecina par to, ka atbildīgās iestādes nav spējīgas izcelt nozares, kur pastāv reāls krāpniecības risks, izvairīšanās no nodokļu nomaksas vai naudas atmazgāšanas varbūtība. Savukārt, ja šādas potenciāli riskantās nozares tiktu noteiktas, skaidras naudas darījumu ierobežojumus varētu ieviest tikai tām, nevis visām personām, uzskata eksperts.

Pēc viņa domām, idejas autoriem, pirms tās virzīšanas, jāpaskaidro, kā viņi taisās to īstenot. "Ja pensija ir 300 eiro mēnesī, tad ko darīs pasts – piegādās pensionāram tikai 3000 eiro, un ko darīs ar pārējo – vienkārši nepiegādās, vai kā?" pateica Surmovičs.

Skaidras naudas aizliegums automašīnas iegādei – tas ir par daudz

Ja Latvija aizies tik tālu cīņā pret skaidras naudas izmantošanu, ka ieviesīs aizliegumu skaidras naudas operācijām, veicot transportlīdzekļu pirkšanas un pārdošanas darījumus, tas draud ar neērtībām pilsoņiem.

"Vai tad pensionāri, kuriem nav konta bankā, nevarēs ne pārdot, nedz arī nopirkt kādu auto par 1000 vai 1500 eiro? Vai arī viņi šos darījumus veiks, izmantojot bērnu vai mazbērnu bankas kontus? Vai šāda prakse tiks akceptēta no valsts iestāžu puses?" vaicā Surmovičs.

Vēl interesantāka aina var izveidoties, ja Latvijā tiks ieviests automobiļu iegādes aizliegums par skaidru naudu, un pilsonis veic šādu darījumu Lietuvā, Igaunijā vai Vācijā, kur šādu aizliegumu nav. Kā šajā gadījumā būs jārīkojas pircējam? Vai viņš varēs reģistrēt Latvijā viņa šādā veidā nopirkto automobili, vai būs jāaizpilda kaut kādi papildu papīri? Pagaidām uz šiem jautājumiem atbildes Finanšu ministrijas piedāvājumos nav.

Pēc viņa domām, ja šādi darījumi tiks atļauti, faktiski Latvijas politiķi veicinās lietuviešu auto tirgotāju ienākumu izaugsmi, vienlaikus liekot auto dīleriem reģionos pārtraukt savu darbību.

Nobeigumā Surmovičs atzīmē, ka visi šie ierobežojumi faktiski pielīdzina skaidru naudu nelegāliem līdzekļiem bez jebkādiem pierādījumiem. Tāpat viņš atgādināja par Eirokomisijas 2018. gada 13. jūnija nolēmumu par skaidras naudas operācijām: šobrīd ir nevēlami īstenot jebkādas likumdošanas iniciatīvas limitu noteikšanai ES līmenī.

Pēc temata

Latvija atzīta par augsta riska valsti starptautisko norēķinu jomā
Danske Bank vadītājs atkāpies no amata pēc naudas atmazgāšanas skandāla Igaunijā
Eiropas Padome uzsākusi pastiprinātu naudas plūsmas kontroli Latvijā

Galvenie temati