RĪGA, 18. februāris — Sputnik. Latvijas valsts robežu ik gadu šķērso ne tikai cilvēki un automašīnas, bet arī milzīgs daudzums skaidras naudas – tik daudz, ka to var skaitīt tonnās. Tie, kas pārvadā milzu summas, mierīgu sirdi tās deklarē, bet muitnieki – tikai noplāta rokas, raksta skaties.lv.
Labradoru sugas suņu meitene Naomi sniedz neatsveramu atbalstu muitniekiem. Viņa ir viena no četriem suņiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests (VID) savulaik iegādājās Nīderlandē skaidras naudas meklēšanas vajadzībām. Latvijā Naomi strādā jau septīto gadu. Viņa paslēptu naudu meklē ne tikai lidostā, bet arī ostā un citos muitas kontroles punktos uz ārējās Eiropas Savienības robežas.
Likums nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir deklarēt pārvadājamās skaidrās naudas summas no 10 000 eiro, pretējā gadījumā draud ne vien administratīvā atbildība – naudas sods 5% apmērā no neuzrādītās vai nepatiesi deklarētās summas, bet arī kriminālatbildība, ja atklājas, ka līdzekļi iegūti noziedzīgā ceļā.
Agrāko gadu statistika liecina, ka VID Muitas un nodokļu policija ierosinājusi līdz 100 kriminālprocesiem gadā par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas. Pēdējā laikā šie gadījumi ir aizvien retāki. Tas gan nav saistīts ar naudas plūsmas samazināšanos – naudas pārvadātāji mainījuši taktiku.
"Pārkāpēji saprata to, ka izdevīgāk ir naudu, nevis nedeklarēt, bet – deklarēt. Jo ES regula par skaidras naudas deklarēšanu paredz iespēju deklarēt, vienkārši aizpildot veidlapu un norādot kā naudas legālo izcelsmi pilnīgi jebko," – atklāja VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kapars Podiņš.
Piemēram, runa ir par nekustamā īpašuma pārdošanu, dāvanu, aizņēmumu, mantojumu. Atliek tikai ailītē pie naudas izcelsmes pierakstīt dažus atslēgas vārdus, neuzrādot nekādus dokumentus.
"Būtībā, mēs konstatējam, ka ik gadu ievesta, izvesta nauda tiek vairāk kā pusmiljards. Kas notiek uz iekšējās robežas, kādā veidā nauda tiek vadāta uz priekšu un atpakaļ, protams, to mēs nezinām," – skaidroja Podiņš.
Taču patiesībā nav zināma naudas izcelsme un tālākais ceļš aiz ES robežām.
Skaidras naudas kontroles pastiprināšanai tiek gatavotas normatīvo aktu izmaiņas, - kontrole tiks nodrošināta ne vien uz ES ārējās robežas, bet arī valsts iekšienē, tātad būs iespējams apturēt ikvienu aizdomīgu auto un pārmeklēt to.
Finanšu ministrijā paskaidroja, ka tas nenozīmē muitas kontroles punktu izvietošanu arī uz iekšējās robežas ar Igauniju un Lietuvu.
"Ir doma balstīties tomēr pamatā uz risku balstītu informāciju, kas prasa gan mazākus resursus, gan ir mazāk traucējoša iedzīvotājiem. Balstoties uz operatīvajā darbā iegūtu informāciju, kad būs zināms, ka šāda naudas vešana varētu notikt, tad arī mērķtiecīgi tiks meklētas konkrētās personas, kas šo naudu ved," - norādīja Finanšu ministrijas finanšu politikas departamenta direktore Aija Zicere.
Saeimā iesniegtā normatīvo aktu grozījumu pakete jau tagad dāvā krietni lielākas pilnvaras muitniekiem.
Kontroles dienests norāda: stiprinot normatīvo bāzi, būs vieglāk cīnīties ar nelegālas skaidras naudas apriti, taču dienesta vadītāja Ilze Znotiņa uzskata, ka daudzas lietas var risināt jau esošās likumdošanas ietvaros.
"Kā piemēru varu minēt – cilvēki, kuru izcelsmes valsts pārsvarā gadījumu ir kaut kur Vidusāzijā, šeit Latvijā pret ieguldījumu nekustamajā īpašumā vai biznesā ir saņēmuši uzturēšanās atļaujas un viņi regulāri ceļo pāri mūsu valsts robežai un ceļo ar visām ģimenēm, sākot ar zīdaiņiem, sievām un vecmāmiņām. Un visi nez kāpēc deklarē zemsliekšņa apjomā skaidras naudas.
Tad man ir jautājums, vai tiešām šis zīdainis pirms izbraukšanas teica, lūdzu ielieciet man šūpulī skaidru naudu.
Ir skaidrs, ka jau šobrīd ir jāvēršas ar lielāku bardzību vēl pirms grozījumiem pret tiem, kas regulāri ceļo, kas ir tas riska novērtējums," – informēja Znotiņa.
Kontroles dienesta rīcībā esošie dati liecina, ka nereti uzturēšanās atļauju saņēmēji pēc tam naudu integrē, piemēram, azartspēļu biznesā – turpina tās atmazgāšanu.
Znotiņa norādīja, ka skaidras naudas aprite rada problēmas gandrīz visā Šengenas teritorijā. Šī iemesla dēļ tapušas jaunas regulas par to, kā ierobežot skaidru naudu Eiropā.
Kontroles dienests konstatēja, ka skaidras naudas apjoms Latvijā demonstrē ļoti dīvainas tendences atšķirtībā no Igaunijas un Lietuvas. Šī iemesla dēļ tiek gaidīta aktīva un asa reakcija no tiesībsargājošo iestāžu puses.
