12:26 07 Jūlijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1325
  • RUB81.3769
Latvijā
Saņemt īso saiti
93

Krišjānis Kariņš ir sapratis, ka nacionālās minoritātes pārstāvji negatīvi uztver vārdu "asimilācija", tāpēc labāk būtu izmantot jēdzienu "integrācija".

RĪGA, 15. februāris – Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka savā politikā darīs visu iespējamo, lai nesašķeltu sabiedrību, un apsolīja neasimilēt nacionālo minoritāšu pārstāvju bērnus.

Žurnālisti LTV7 raidījuma "Punkti virs i" ēterā palūdza sniegt skaidrojumu par savu interviju 2012. gadā, kura skara Latvijas nacionālās minoritātes un kurā viņš paziņoja burtiski sekojošo: "Mums vajag, lai tie krievi, kas šeit aug, uzaug par latviešiem. Jā, patlaban tā ir politiski ķecerīga doma. Mums vajag saprast, ka integrācija ved uz asimilāciju, un tam ir jābūt mūsu mērķim – asimilēt viņu bērnus."

Pēc Kariņa sacītā, kopš tā laika viņš ir sapratis, ka sabiedrībā jēdziens "asimilācija" tiek uztverts savādāk, nekā viņš to toreiz iedomājies, tam ir negatīva konotācija. Šobrīd to, ko viņš bija domājis, runājot par nacionālo minoritāšu bērniem, dēvē par integrāciju.

"Esmu izaudzis sabiedrībā, kurā asimilācija un integrācija ir labvēlīga un nepieciešama procedūra, kura iekļauj visus vienā kopīgā sabiedrībā," pateica Kariņš, kurš piedzima un izauga ASV.

Pēc viņa domām, "latviskums" – tas nav kaut kas, kas ir raksturīgs tikai un vienīgi etniskiem latviešiem.

"Esmu no tiem, kam ir atvērti uzskati. Valstij nāks par labu, ja mēs visi – būdami etniski latvieši, līvi, poļi, krievi, baltkrievi, ukraiņi un tā tālāk – nonāktu pie kopīgas identitātes. Mēs sakām "Latvijas pilsoņi"," paskaidroja premjerministrs.

Pēc Kariņa sacītā, latviešus šajā plašajā jēdziena izpratnē saista izglītības sistēma un savstarpēja dzīvošana, pamats ir latviešu valoda un kultūra.

"Un mums ir jāiesaista cilvēki, jāintegrē. (…) Tas ir dabisks process, kurš ir jāveicina. Protams, ir labi, kad cilvēks var saglabāt un cienīt savu kultūru un atsevišķu valodu. Bet valstij kopumā jāvirzās integrācijas ceļā," pārliecināts jaunais valdības vadītājs.

Pēc viņa sacītā, valdības deklarācijā, kuru viņš vada, nekas nav teikts par tiem, kas piedzimis Latvijā, taču nav etniskais latvietis, un vispār nav vārdu "nacionālās minoritātes" un "integrācija", jo tā tika rakstīta steigā.

"Uzrakstījām divās nedēļās, kā varējām. Neprecizējām šo momentu. Taču mēs labāk to precizēsim savā darbā," pateica Kariņš.

Tāpat jaunais premjers kārtējo reizi komentēja jautājumu par savu dubultpilsonību. Pēc viņa sacītā, viņš nav aizdomājies par attiekšanos no Amerikas pases. Un pat ja atteiktos, vienalga atrastos tie, kas vienalga viņu kritizētu, jo viņš ir dzimis citā valstī un izaudzis citā sabiedrībā, uzskata Kariņš.

"Bet es atkārtoju: kamēr es vadu valdību, es darīšu visu iespējamo, lai saliedētu sabiedrību, nesašķeltu to, un skatīties, kā mēs soli pa solim varam izlabot visu Latvijā dzīvojošo dzīvi," iedrošināja Kariņš.

Atgādināsim, Krišjānis Kariņš ir dzimis 2964. gada 13. decembrī Vilmingtonā, Delavēras štatā, ASV, Amerikas latviešu ģimenē. Viņa vecāki pārcēlās uz dzīvi ASV 1950. gados no Zviedrijas, kur emigrēja viņu vecāki no Latvijas 1944. gadā. ASV Kariņš ieguva izglītību. Viņš mācījās Svētā Jāņa koledžā Anapolisā, vēlāk studēja lingvistiku Pensilvānijas universitātē. ASV Kariņš ieguva doktora grādu filoloģijas zinātnēs. Uz Latviju viņš atbrauca vien 1994. gadā.

Pēc temata

Labāk nebūs: iedzīvotāji netic Kariņa valdībai
Kariņš atbildēja uz IeM lūgumu par 22 miljoniem eiro: nauda kokos neaug
Ne visi politiķi Latvijā ir lojāli: Kariņu neiedvesmoja Vīķes-Freibergas piemērs

Galvenie temati