RĪGA, 13. februāris – Sputnik. Partijas un to frakcijas Saeimā apspriež iespējamos Latvijas prezidenta amata kandidātus, tas ir diezgan plašs personu loks, taču koalīcijas diskusijas par šo jautājumu vēl tikai sākas – 18. februārī paredzēta pirmā šāda veida tikšanās, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš raidījumā "900 sekundes" telekanālā LNT.
Konkrētus vārdus Latvijas valdības vadītājs nenosauca.
Saskaņā ar Kariņa prognozēm, gaidāmajā koalīcijas tikšanās laikā partijas jau piedāvās savus prezidenta amata kandidātus.
"Mūsu mērķis ir elementārs: runāt, vienoties un piedāvāt vienotu valdības koalīcijas kandidātu," - pateica premjers.
Uz jautājumu par to, kādiem kritērijiem, pēc viņa domām, jāatbilst kandidātiem, Kariņš atbildēja, ka, pirmkārt, tam ir jābūt cilvēkam, kurš brīvi orientējas starptautiskos procesos, otrkārt, tautai viņš ir jāpieņem. "Mums ir vajadzīgs kompetents prezidents un arī tāds, kas tautā varētu būt iemīļots," - pateica valdības vadītājs.
Iepriekš ziņots, ka esošais Latvijas prezidents Raimonds Vējonis tikās ar frakciju vadītājiem un apsprieda ar viņiem jautājumu par viņa pārvēlēšanu. Pēc tikšanās partiju pārstāvji atteicās sniegt komentārus sakarā ar to, vai viņi atbalstīs Vējoņa izvirzīšanu. Taču, saskaņā ar Latvijas Televīzijas datiem, esošā valsts vadītāja iespējas tikt pārvēlētam ir nelielas.
Partija "Jaunā Vienotība", visticamāk, vairs nav gatava atbalstīt Vējoni, līdzīga pozīcija ir vērojama arī Zaļo un zemnieku savienībā. Arī "Saskaņa" nav gatava atbalstīt esošā valsts vadītāja pārvēlēšanu. Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" vēl nav izlēmusi, kurš būtu jāizvirza Latvijas prezidenta kandidātos. Savukārt Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK neslēpj, ka vēlētos izvirzīt prezidenta kandidātos ES Tiesas tiesnesi Egīlu Levitu.
Latvijas prezidenta vēlēšanas notiks 2019. gada pavasara beigās.
Patlaban Latvijas Sarversme nosaka, ka valsts prezidentu ievēl Saeima uz četriem gadiem. Viena un tā pati persona nevar vadīt valsti vairāk kā astoņus gadus no vietas.
Prezidents tiek ievēlēts slēgtā balsojumā, un viņam jāsavāc vismaz 51 deputāta balss. Ja neviens kandidāts nesaņem nepieciešamo blalsu skaitu, tiks pasludināta otrā kārta. Balsojuma kārtu skaits nav ierobežots, tās turpināsies, līdz viens no kandidātiem saņems nepieciešamo balsu skaitu.
Agrāk balsojums bijis slēgts, taču pērnā gada rudenī valsts pamatlikumā tika veikti grozījumi, un tagad valsts prezidentu vēlēs Saeimas atklātā balsojumā. Attiecīgi Satversmes grozījumi stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī.
