11:22 18 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1113
  • RUB71.1371
Elektroenerģijas skaitītāji. Foto no arhīva

Ašeradens gaida tiesvedības par lielām summām OIK atcelšanas gadījumā

CC0 / pxhere
Latvijā
Saņemt īso saiti
32

Ja Latvija vienkārši izsvītros OIK no likuma, sekos sankcijas no ES puses un prasības no "zaļās" enerģijas ražotāju puses, ir pārliecināts Arvils Ašeradens.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu atcelt ir vienkārši, taču ir jārēķinās ar šī soļa juridiskajām sekām, vērtēja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, vēsta jauns.lv.

"Tehniski to var izdarīt vienkārši, no Elektroenerģijas tirdzniecības likuma izsvītrojot trīs pantus. Tad OIK sistēma tiktu pārtraukta, bet tādā gadījumā ir jārēķinās ar tiesiskām sekām," - pauda ministrs.

Viņš paskaidroja, ka Latvijas attiecības ar Eiropas Savienību paredz noteiktus "zaļās" enerģijas ieviešanas mērķus. Atjaunojamajiem energoresursiem kopējā patēriņā jāsasniedz 40%.

"Ja tik strauji pārtraucam OIK sistēmu, tad ir skaidrs, ka Latvija šos mērķus nesasniegs, lai gan patlaban sekmīgi virzāmies uz šo mērķu sasniegšanu. Ja neizpildīsim šos mērķus, pret Latviju iestāsies sankciju mehānisms un mēs par to maksāsim," – apgalvoja Ašeradens.

Tiesvedība iespējama arī ar investoriem, kuri ieguldījuši līdzekļus "zaļās" enerģijas ražošanā. Viņi var pieprasīt kompensācijas par neizpildītajiem noteikumiem, kuru apmērs kopumā var sasniegt miljardu eiro, brīdināja politiķis.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam – dotācijām mazajām HES, vēja parkiem, biomasas pārstrādes uzņēmumiem, biogāzes stacijām un citiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos resursus. OIK atbalsta mehānisms sāka darbu Latvijā no 2008. gada.

2017. gada nogalē izcēlās skandāls ar "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram uzņēmumiem, kas paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Taču noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav pabeiguši projektus, taču licences saglabāja un patērētājiem pārdeva nebūt ne "zaļu" enerģiju par krietni augstākām cenām.

Vēl lielākas kaislības ap OIK sakaitējās 2018. gada sākumā, kad mainījās OIK finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam iedzīvotāji apmaksāja OIK 2,679 eiro apmērā par kilovatstundu, taču no 2018. gada 1. janvāra OIK vairs nebija pastāvīgs lielums visiem patērētājiem, tās apjomu veidoja konstantā un mainīgā daļa. Pastāvīgais elements tiek noteikts atbilstoši pieslēgumam, bet mainīgais ir proporcionāli atkarīgjs no elektroenerģijas patēriņa apjoma.

Līdz ar jaunās norēķinu sistēmas ieviešanu dažos gadījumos patērētāju rēķini pieauga par 60%.

Pēc tam valdībā sākās diskusijas par iespējām atcelt OIK sistēmu.

Janvāra sākumā Ekonomikas ministrija iesniedza valdības komitejās ziņojumu par "zaļās" enerģijas tālāka atbalsta pasākumiem. Ziņojums paredz OIK atcelšanu no 2022. gada – tā vietā jāstājas "zaļās" enerģijas atbalsta jaunajai sistēmai uz tirgus principu pamata.

Tomēr 10. janvārī Saeima aicināja Ekonomikas ministriju izstrādāt tiesiskos aktus OIK atcelšanai jau no 2019. gada 31. marta.

Pēc temata

Eksperti: nav iespējams atteikties no OIK pilnībā
Ašeradens sola latviešiem elektrības rēķinu samazināšanos par 10%
"Saskaņa" par Ašeradenu un OIK: skaļāk par visiem "turiet zagli!" kliedz pats zaglis

Galvenie temati