04:23 19 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1061
  • RUB70.6242
Ārsts

Slimnīcu nevar sazvanīt, pieraksts pilns: kā nokļūt uz atkārtotu pieņemšanu pie ārsta

CC0 / pixabay
Latvijā
Saņemt īso saiti
43

Ar kādām problēmām var saskarties pierakstoties uz atkārtotu konsultāciju pie speciālista, kad ir vieglāk sazvanīt reģistratūru un par ko ir jāatceras, pierakstot bērnu uz atkārtotu vizīti.

RĪGA, 14. decembris – Sputnik. Rinda uz bezmaksas medicīnas speciālistu apmeklējumu var būt dažāda pat viena un tajā pašā slimnīcā. Pie vieniem var nokļūt ātrāk, pie citiem pieņemšanu nākas gaidīt mēnešiem ilgi.

Sevišķi grūti klājas pacientiem ar hroniskām slimībām vai tiem, kas pārcietis ļaundabīga audzēja rezekcijas (izgriešanas) operāciju vai, piemēram, endoprotezēšanu – viņiem ir nepieciešama atkārtota apskate pie speciālistiem: onkologiem, ķīmijterapeitiem, traumatologiem, kardiologiem un tā tālāk. Turklāt ar ārsta noteiktu biežumu, raksta la.lv.

Dzīves stāsti

Pensionārei Inārai pēc ļaundabīga audzēja rezekcijas operācijas jāapmeklē onkologs reizi trijos mēnešos. Taču pierakstoties uz vizīti viņa ik pa reizei saskaras ar vienu un to pašu problēmu: pierakstīties reģistratūrā mēdz būt neviegli. Maz jau ar to, ka pieraksts bieži vien jau ir pilns, bet arī paziņot par to, ka sieviete izlaidīs vizīti sliktas pašsajūtas dēļ, mēdz būt nereāli – dienu pirms apmeklējuma reģistratūra nav sazvanāma.

Pat ja piezvana mēnesi pirms ārsta noteiktā termiņa, dažkārt nākas dzirdēt, ka pierakstīties vairs nevar.

"Dažreiz pierakstīties var tikai pēc sešiem mēnešiem. Kāpēc onkologs, pie kura ārstējos, pats nevar pierakstīt mani uz vizīti pie sevis pēc trim mēnešiem?" vaicā pensionāre.

Viņa saka, ka tā arī rīkojas acu ārste no Valmieras, kura brauc konsultēt pacientus uz Cēsīm. Uz operāciju konkrētā dienā viņa pierakstīja pensionāri pati, izsniedza talonu ar medicīniskās iestādes adresi un laiku, kad ir jāatnāk.

Ķirurģiskā operācija
© Sputnik / Сергей Гунеев

Līdzīgu stāstu pastāstīja arī rīdziniece Ilze, kurai pēc endoprotezēšanas bija jāatnāk uz atkārtotu apskati pēc trīs mēnešiem, lai ārsts pārliecinātos, ka ar jauno locītavu viss ir kārtībā. Taču, piezvanot uz reģistratūru, paciente uzzināja, ka uz pieņemšanu iespējams nokļūt tikai pēc pieciem mēnešiem.

Atlika viena iespēja – maksas pakalpojums. Taču kad pēc apskates ārsts pateica atnākt vēl pēc trīs mēnešiem, reģistratūrā atkal pateica, ka uz šo laiku pieraksta nav, un Ilze vienkārši atmeta tai konsultācijai ar roku – naudas bija žēl, turklāt nekas nesāpēja.

Problēmas ar tehniku un plānošanu

Katrā slimnīcā strādā lokāla informācijas sistēma, kurā glabājas dažādi dati, piemēram, informācija par pierakstiem un izmeklējumu rezultāti. Ja kabinets ir attiecīgā veidā aprīkots, tad ārstam ir piekļuve tai.

"Pacientus, kuriem nepieciešama regulāra dinamiskā novērošana, nereti ar diezgan lielu laika starpību – pēc vairākiem mēnešiem, pusgada – daudzi ārsti paši pieraksta uz nākamo vizīti, tomēr ne visos mūsu slimnīcas kabinetos tas ir tehniski iespējams. Ja ir zināms, ka pacientam būs nepieciešamas tālākas konsultācijas, bet ārstam nav iespējams pašam viņu uz tām pierakstīt, labākais risinājums – pēc ārsta apmeklējuma uzreiz personīgi vērsties reģistratūrā," iesaka Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Sabiedrisko attiecību nodaļas darbiniece Ingūna Potetinova.

Pēc viņas sacītā, grūtības ar pierakstu pie ārsta pēc trīs mēnešiem vai pusgada var rasties tāpēc, ka pieraksts slimnīcā tiek plānots posmos, nevis uz visu gadu uzreiz. Sakarā ar to, ka tika tālu darbs nav saplānots, reģistratūras darbinieki pieraksta pacientus gaidīšanas lapā, attiecīgi, kas pieraksts tiek atvērts, viņi pārzvana un piedāvā konkrētu dienu un laiku.

Pēc slimnīcas zvanu centra darbinieku novērojumiem, cilvēki visaktīvāk zvana no rīta, sākot no deviņiem, un pēcpusdienā, kad daudziem darbā ir pārtraukums. Vakarā zvanu skaits samazinās, tādēļ visvieglāk sazvanīt reģistratūru ir pēc plkst. 17:00. Tāpat iespējams aizpildīt elektronisko pieteikumu slimnīcas mājaslapā.

Indra Grase no Liepājas reģionālās slimnīcas stāsta, ka pacienti paši var pierakstīties uz pieņemšanu pie onkologa (intervālu nosaka pats ārsts). Urologa pacienti, kuriem nepieciešamas regulāras injekcijas, pēc konsultācijas pie ārsta var paši pierakstīties uz atkārtotu pieņemšanu speciāli atvēlētās dienās.

Pie pārējiem ārstiem var pierakstīties tad, kad viņi ieplānos darbu tuvākajiem mēnešiem. Ja noteiktā brīdī brīvu vietu nav, pacients nonāk gaidīšanas lapā.

Kā būt ar bērniem

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstiem nereti nākas klausīties pārmetumus par garajām rindām, kaut gan šajā situācijā bieži ir vainojami paši vecāki, kuri vēršas pie speciālistiem bez nopietna iemesla vai neatnāk uz vizīti bez brīdinājuma.

"Ja bērnam nepieciešama atkārtota ambulatora vizīte, lielākā daļa ārstu pacientu uz to pieraksta paši, jo ikvienam ārstam darba grafikā iedalīts laiks tādu pacientu pieņemšanai, kuriem nepieciešama strikta uzraudzība vai kuriem ir akūta saslimšana," skaidroja slimnīcas Komunikācijas nodaļas vadītāja Vita Šteina.

Piemēram, ja ir jāatnāk pēc mēneša, bet pieejama laika pierakstam uz pieņemšanu vairs nav, tad speciālists var pierakstīt pacientu slimnīcas elektroniskajā sistēmā.

"Reizēm paši vecāki uzskata, ka bērnam atkārtota vizīte nepieciešama tieši pēc viena vai trim mēnešiem, lai gan ārsts tik konkrētu laiku nemaz nav minējis," norāda Šteina.

Ja atkārtotu konsultāciju nav obligāti jāsaņem pie konkrēta speciālista vai konkrētā laikā, jāvēršas reģistratūrā, kur pastāstīs, kad ārsts būs pieejams.

Piemēram, ja bērnam ir nepieciešama atkārtota vizīte pie kardiologa, labāk pierakstīties pusgadu uz priekšu. Taču konkrētais kardiologs, iespējams, vēl nav saplānojis savu darbu tik ilgam laika periodam – jāņem vērā atvaļinājums, saslimšanas varbūtība vai kvalifikācijas paaugstināšana.

Gadījumā, ja vecāki uzstāj, ka viņiem jānokļūst tieši pie šī speciālista, jāpierakstās gaidīšanas lapā. Kad būs gatavs grafiks, reģistratūras darbinieki pārzvanīs un piedāvās iespējamo apmeklējuma laiku.

Pēc temata

Latviešu valoda nostāsies ceļā mediķiem-viesstrādniekiem
Bioloģe: ĢMO – lēts bioloģiskais ierocis
Latvija tērē vismazāk līdzekļu sociālajai aizsardzībai Eiropas Savienībā

Galvenie temati