08:07 24 Novembris 2020
Tiešraide
  • USD1.1901
  • RUB90.3507
Latvijā
Saņemt īso saiti
Bēgļi Latvijā (42)
37

Seksuālā verdzība Spānijā, atriebība pēc Kadāfi režīma krišanas, bēgšana no Afganistānas ar mazu bērnu uz rokām: Rīgā atvērta Latvijā nonākušo bēgļu stāstu izstāde.

RĪGA, 12. decembris – Sputnik. Ģertrūdes ielas teātrī 11. decembrī atklāta Ievas Kauliņas interaktīvā izstāde "Ceļa stāsti", kurā iespējams uzzināt bēgļu stāstus: kādēļ viņi pameta mājas, ar ko nodarbojās pirms tam un ar kādām grūtībām saskarās ceļā uz Latviju. Ekspozīcija ir skatāma līdz 30. decembrim pirms repertuāra izrādēm, raksta skaties.lv.

Kā stāsta izstādes organizatore Marta Kontiņa, ekspozīcija sastāv no trim blokiem.

"Viens bloks ir vispār tāds situācijas ieskats pasaulē, kas dod priekšstatu par to, kāda ir šobrīd situācija. Otrs bloks ir Latvijas situācija, tur mēs arī tikāmies ar reāliem cilvēkiem, kas dzīvo šeit Latvijā, attiecīgi arī viņu stāsti. Un tad trešais bloks ir pozitīvā pieredze, labie piemēri gan no Latvijas, gan arī citur Eiropā, kur tad tas parāda to, ka bēgļi var integrēties," - norādīja Kontiņa.

Varoņu stāsti ir unikāli, raksta lsm.lv.

Džoja Silvanusa ir dzimusi Nigērijā, viņa ir friziere. Viņas meita mirusi pēc apgraizīšanas, kura tobrīd tajā reģionā bijusi obligāta. Kad nomira arī Džojas vīrs, viņa ģimene padzina sievieti no mājām. Džoja uzticējās kaut kādai paziņai un nonāca seksuālā verdzībā Spānijā, taču viņai izdevies aizbēgt.

Vali N. Zejs bēga no Afganistānas kopā ar mazo dēlu uz rokām, jo viņiem draudēja nāve. Viņš ilgojas pēc sievas un pārējiem trim bērniem, kuri joprojām atrodas Afganistānā.

Omārs A. Daja ir bēglis no Lībijas. Viņš strādājis Kadāfi režīma labā, un pēc tam viņa ģimeni sāka vajāt. Jau septiņus gadus Omars meklē patvērumu, kur viņš varētu nebaidīties par sevi un savu ģimeni.

Izstādē tiek prezentēti divpadsmit šādi bēgļu stāsti no dažādām valstīm. Viņu dzīve atspoguļota nevis fotogrāfijās, bet ilustrācijās – tādējādi Kauliņa vēlējās apkopot konkrētu cilvēku stāstu.

Ar viedtālruņa palīdzību apmeklētāji var uzzināt vairāk par varoņu dzīvi, par pieredzi Latvijā un citās valstīs, ar kuru saskaras patvēruma meklētāji Eiropā – piemēram, ar kukuļdošanu.

Migrācijas krīze Eiropā izvērsās pirms trīs gadiem. Latvijas iedzīvotāji lielākoties negatīvi, labākajā gadījumā atturīgi attiecas pret bēgļu uzņemšanu.

Sabiedrības integrācijas fonda Projektu nodaļas vadītāja Alda Sebre uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji izjūt bažas, jo maz zina par bēgļiem.

"Ja mēs pavaicātu cilvēkiem, cik daudz patvēruma meklētāju vai bēgļu jūs esat sastapuši, cik daudz stāstu jūs esat iepazinuši, tad patiesībā ļoti maz," - norādīja Sebre.

Ģertrūdes ielas teātrī izstāde atradīsies līdz 30. decembrim, savukārt nākamgad to plānots prezentēt Latvijas augstskolās un citās iestādēs, lai mudinātu sabiedrību aizdomāties par bēgļu situāciju un veicinātu empātiju pret šiem cilvēkiem.

Temats:
Bēgļi Latvijā (42)

Pēc temata

Šie arī aizbrauks: latviešu valodas nezināšanas dēļ bēgļi nespēj paēdināt ģimeni
Latvijai atgriezuši desmit aizbraukušos bēgļus
"Mucenieku" centra bēgļiem izdomāti īpaši sodi
The Local: vai medijiem jāstāsta par bēgļu noziegumiem

Galvenie temati