RĪGA, 3. decembris – Sputnik. Pēc Latvijas Nākotnes institūta direktora, politologa, publicista Normunda Grostiņa domām, bēgļu situācija Baltijā šobrīd ir atkarīga no tā, vai "Zviedru demokrāti" nostiprinās savas pozīcijas parlamentā vai nē, vēsta Mixnews.lv.
"Zviedru demokrāti" – tā ir labēji-konservatīvā politiskā partija, kas iestājas par neeiropeisku iedzīvotāju pārvākšanās ierobežošanu Zviedrijas teritorijā. "Zviedru demokrāti" par Zviedrijas lielākajiem draudiem uzskata liberālo migrācijas politiku, islamizāciju, globalizāciju, (ES) virsvaldību. 2018. gada parlamenta vēlēšanās partija izrādījās trešajā vietā, iegūstot 17,5% balsu.
Citas partijas vairākkārt paziņoja par atteikšanos no sadarbības ar "Zviedru demokrātiem" viņu naidīgās attieksmes dēļ pret imigrantiem, Eiropas Savienību un NATO.
Grostiņš paskaidroja, ka, ja "Zviedru demokrāti" nostāsies pie stūres Zviedrijā, tad visi bēgļi, kuri jebkad ieradušies turp no Latvijas, dosies atpakaļ. Šobrīd, saskaņā ar oficiālo statistiku, Zviedrijā dzīvo 150 tūkstoši sīriešu, 135 tūkstoši irākiešu un 71 tūkstotis irāniešu.
Politologs norādīja, ka bēgļi tādās valstīs kā Zviedrija, Ungārija, Austrija, Vācija – tas nav darbaspēka deficīta problēmas risinājums, bet gan lieks budžeta slogs. Grostiņš pastāstīja, ka, piemēram, Zviedrijā 95% bēgļu nestrādā, bet gan dzīvo uz pabalsta. Turklāt, viņiem tiek rīkoti visdažādākie izglītības pasākumi uz valsts rēķina. Lai "viņi kļūtu vismaz inteliģentāki", – kā sacīja Grostiņš.
Viņš atgādināja par to, ka migranti neaizkavējas Latvijā, bet gan izvēlas braukt uz tām valstīm, kur dzīves apstākļi ir labāki, un Zviedrija ir tāda. Taču tur, saskaņā ar politologa sacīto, līdz ar katrām jaunām vēlēšanām nostiprinās "Zviedru demokrātu" pozīcijas.
"Ja šī partija nonāks pie varas, tad visi, tostarp simtiem Latvijas migrantu, kuri kādreiz no mums aizbēga, ar prāmi tiks izsūtīti atpakaļ uz Latviju. Turp, no kurienes atbrauca uz Zviedriju. Arī pie mums tad jautājums ar darbaspēku netiks atrisināts. Tieši pretēji! Mums parādīsies izdevumi. Izdevumi aizsardzībai, noziedzības apkarošanai, tai pašai seksuālai izglītošanai. Labāk nelaist pie sevis," - noslēgumā sacīja politologs.
Jānorāda, ka, iekļūstot Zviedrijas parlamentā (Riksdagā) pirmo reizi vien pirms astoņiem gadiem, jau 2014. gada parlamenta vēlēšanās kļuva par trešo ar rezultātu 13%, kas sniedza tai 49 deputātu krēslus. Un 2018. gadā partija ieguva vairāk nekā 17,5% balsu, un, saskaņā ar provizoriskajām aptaujām, varēja iegūt arī visus 20%.
