16:54 17 Novembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1034
  • RUB70.3938
Ārsts. Foto no arhīva

Čakša: virsstundu darbs ar divkāršu samaksu novērsīs ārkārtas situāciju medicīnā

© Sputnik / Виталий Аньков
Latvijā
Saņemt īso saiti
108

Latvijas veselības ministre uzskata, ka 2019. gadā izdosies izbēgt ārkārtas situāciju slimnīcās, galvenais – nodrošināt steidzamu palīdzību un izmainīt likumu.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Ārkārtas situāciju slimnīcās 2019. gadā nenāksies izsludināt, uzskata Latvijas veselības ministre Anda Čakša. Galvenais – pieņemt Darba likuma grozījumus, kuri ļaus mediķiem strādāt virsstundas vienā darbavietā, vēsta Baltkom.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Slimnīcu biedrība brīdināja par ārkārtas situāciju, kura varētu rasties veselības aprūpes sistēmā no 2019. gada 1. janvāra sakarā ar Satversmes tiesas lēmumu par medicīnas darbinieku virsstundu darba ierobežošanu. Pēc biedrības pārstāvja Jevgēņija Kalēja sacītā, ārsti un medmāsas šobrīd katru dienu strādā vidēji pusotru slodzi, jeb apmēram 20 virsstundas nedēļā. Savukārt jaunie likuma grozījumi paredz, ka 2019. gadā virsstundu skaits nedrīkst pārsniegt 13 stundas nedēļā, jeb 1,3 slodzes, savukārt no 2020. gada – 8 virsstundas nedēļā. Tādējādi mediķu trūkuma gadījumā var izveidoties situācija, kurā slimnīcas nebūs spējīgas nodrošināt diennakts palīdzību pacientiem, uzsvēra Kalējs.

Taču veselības ministre Anda Čakša pēc pārrunām ar slimnīcām paziņoja, ka ārkārtas situāciju izdosies novērst.

"Galvenais, lai pietiek darbinieku neatliekamās palīdzības sniegšanai. Tālāk jāveic grozījumi Darba likumā, kuri ļaus medicīnas darbiniekiem pēc vēlēšanās likumīgi strādāt virs normālā darba laika vienā darbavietā. Protams, par divkāršu samaksu," paziņoja Čakša.

Viņa piebilda, ka 16 miljoni eiro jau ir piešķirti virsstundu apmaksai.

"Šī summa jau ir iekļauta budžetā. Savukārt algu palielināšanas jautājumu visiem mediķiem par 20% nākamgad lems jaunā valdība un jaunā Saeima," pateica Čakša.

Atgādināsim, ka 2009. gadā likumā par ārsta praksi tika noteikts, ka mediķi var noteikt "normālu pagarināto dienu", kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā jeb 240 stundas mēnesī. Piemaksu ārsti par to nesaņēma.

Tiesībsarga birojs konstatēja, ka šī norma neatbilst cilvēka tiesībām uz Satversmē noteikto taisnīgo darba apmaksu, kā arī pārkāpj mediķu tiesības uz atpūtu, kas savukārt ietekmē veselības aprūpes kvalitāti.

2017. gada jūnijā Saeima pieņēma likumu par pakāpenisku atteikšanos no normāla pagarināta darba laika mediķiem. Pārejas periodā no 2017. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 31. decembrim mediķiem un NMPD darbiniekiem, kuri nav mediķi, iespējams noteikt pagarinātu normālo darba laiku: 2017. gadā tas nevarēja pārsniegt 55 stundas nedēļā, 2018. gadā – 50 stundas, 2019. gadā – 45 stundas nedēļā.

Apmaksa par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto darba laiku, pārejas periodā bija jāaprēķina saskaņā ar koeficientu 1,1 2017. gadā, 1,2 – 2018. gadā un 1,35 – 2019. gadā.

Taču 2018. gada maijā Latvijas ST atzina par Satversmei neatbilstošām pārejas normas, kas paredz mediķu darba apmaksu par pagarināto normālo darba laiku, un atcēla tās no 2019. gada 1. janvāra. ST norādīja, ka pagarinātā normālā darba laika apmaksai Saeima noteikusi zemāku likmi nekā virsstundu apmaksai Darba likuma izpratnē (patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā).

Pēc temata

Vecāki pārliecināti: bezmaksas medicīna bērniem Latvijā – tas ir mīts
Izņemot studentus un mūkus: latviešus aicina maksāt par medicīnas pakalpojumiem
NMPD jaunās likmes: nepamatots izsaukums – 56 eiro, "ātrie" ārzemniekam – 133 eiro
Trīs jaunās Saeimas partijas varētu apturēt veselības aprūpes reformu

Galvenie temati