04:59 13 Novembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1265
  • RUB76.1800
Zivju pārstrādes uzņēmums Brīvais vilnis

Latvijas zivju pārstrādē kļūst arvien mazāk konkurentu: Babris nopirka "Brīvo vilni"

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
38

Vairāki zivju pārstrādes nozares uzņēmumi pēc Krievijas ieviestā piegādes aizlieguma pārtraukuši savu darbību, līdz ar katra uzņēmuma aiziešanu Baltijas tirgū samazinās konkurence, taču, pēc Arnolda Babra domām, šprotu ražotāju joprojām esot pārāk daudz.

RĪGA, 5. novembris – Sputnik. Zivju pārstrādes uzņēmums "Brīvais vilnis" nomainījis īpašniekus, visas kompānijas akcijas nopirkusi firma "Mūsu investīciju fonds", kura pieder "Brīvais vilnis" izpilddirektoram un valdes loceklim Mārim Trankalim un valdes priekšsēdētājam Arnoldam Babrim, vēsta Press.lv.

Saskaņā ar oficiāli regulētās informācijas centralizētās glabātuves sistēmas publicēto paziņojumu, kompānijas A Corporation un Baltic Finance&Capital pārdevušas visas tām piederošās kompānijas "Brīvais vilnis" akcijas firmai "Mūsu investīciju fonds", kuras īpašnieki ir Trankalis (50,21% kapitāldaļu) un Babris (49,79%).

Saskaņā ar Firmas.lv datiem, no 2018. gada 24. oktobra firmas A Corporation un Baltic Finance&Capital piederēja Kanādā reģistrētai firmai Nordburg Nordic L.P., kuras beneficiāri bija Baltkrievijas pilsonis Deniss Damme un Ukrainas pilsone Anna Oņiščenko.

Līdz 24. oktobrim vienīgais Baltic Finance&Capital īpašnieks bija Latvijas bankas Baltic International Bank līdzīpašnieks Valērijs Belokoņs, savukārt vienīgais A Corporation īpašnieks – viņa brālis un Baltic International Bank līdzīpašnieks Vilorijs Belokoņs.

2018. gada pirmajā pusgadā "Brīvais vilnis" apgrozījums sastādīja 3,7 miljoni eiro, un zaudējumi – 316,6 tūkstoši eiro. Uzņēmums cieš zaudējumus kopš 2015. gada. 2017. gadā "Brīvais vilnis" apgrozījums sastādīja 6,8 miljonus eiro, zaudējumi – 1,1 miljonu eiro. Pērn uzņēmumā "Brīvais vilnis" strādāja 264 cilvēki.

Iepriekš Latvijas Avīze paziņoja, ka kopš vasaras zivju pārstrādes nozarē tika apspriesta iespējamā "Gamma-A" kompānijas apvienošanās ar uzņēmumu "Brīvais vilnis". Tika ziņots, ka uzņēmums "Gamma-A" nespēja pārvarēt 2015. gadā Krievijas ieviestā zivju produkcijas importa aizlieguma sekas un zivju konservu pieprasījuma kritumu Vidusāzijā un citās pēcpadomju valstīs. "Gamma-A" zaudējumi pieauga, līdz ar ko uzņēmumā aizdomājās par ražošanas izbeigšanu vai apvienošanos.

Lasis
© Sputnik / Валерий Шустов

"Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris sarunā ar Latvijas Avīze paziņoja, ka pašlaik Latvijas zivju konservu ražotāju tirgū ir pārāk daudz spēlētāju, apmēram par trešdaļu vairāk, nekā nepieciešams, konkurence ir ļoti sīva, kompānijas cīnās par pasūtījumiem, taču ražošanas izdevumi ir augsti. Pēc viņa domām, šāda situācija nebūtu radusies, ja valsts vēl pirms dažiem gadiem būtu likusi lietā tās rīcībā esošos instrumentus, lai sodītu uzņēmumus, kuri izmantojuši dažādas shēmas, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, pārkāpuši sanitārās normas un mānījuši patērētājus. Tādējādi šobrīd kompāniju skaits nozarē būtu bijis mazāks.

Atgādināsim, ka 2015. gada jūnija sākumā "Rosseļhoznadzor" ieviesa aizliegumu zivju produkcijas piegādēm Krievijā no Latvijas un Igaunijas sistemātisku pārkāpumu dēļ, kuras iestāde atklājusi inspekcijas laikā, kā arī sakarā ar kancerogēnās vielas benzopirēna saturu produkcijas sastāvā.

2017. gada decembra vidū "Rosseļhoznadzor" atcēla aizliegumu šprotu piegādēm uz Krieviju diviem Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem. Atļauja piegāžu atjaunošanai attiecas uz Latvijas uzņēmumu SIA "Karavela" (zivju konservi, konservējumi burkās), kā arī uz igauņu kompāniju DGM Shipping AS (zivis un zivju produkcija – no ķilavām, reņģēm).

Pēc temata

Kaļiņingradā ražo labākas šprotes nekā Latvijā
Baltijas jūrā trūkst zivju: Polija vēlas pirkt mintajus Krievijas Tālajos Austrumos
Latvija reklamēs šprotes Parīzē uz 28,5 tūkstošu eiro vērta stenda

Galvenie temati