11:18 22 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1173
  • RUB71.1373
Rokudzelži

"Krievu spiegu" medību sezona Latvijā: kādu cilvēku arestējusi Drošības policija

CC0 / pixabay
Latvijā
Saņemt īso saiti
311

Vecāka gadagājuma Latvijas iedzīvotājs, kurš aizturēts sakarā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā, dienējis IeM un karojis ar "valodas inkvizīciju".

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik, Vladimirs Lindermans. Pirms nedēļas mediji paziņoja par vecāka gadagājuma Latvijas pilsoņa arestu, kuru tur aizdomās par spiegošanu Krievijas labā.

Pateicoties cietuma pastam un labiem cilvēkiem izdevās noskaidrot apcietinātā vārdu. Viņu sauc Oļegs Buraks.

No pieejamajiem informācijas avotiem

Lūk esošā Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova raksts "Valodas tīrīšana IeM", kurš publicēts 2006. gada 17. oktobrī. No tā mēs uzzinām, ka Oļegs Buraks bijis Latvijas IeM Informācijas centra Šaujamieroču uzskaites nodaļas priekšnieks. Darba stāžs IeM – vairāk nekā divdesmit gadu. Pazīstams kā viens no labākajiem Latvijas ieroču ekspertiem. Viņš izveidojis unikālu šaujamieroču uzskaites sistēmu – trīspadsmit tūkstoši paraugu.

Rakstā tiek ziņots, ka pulkvedim-leitnantam Burakam tika izrakstīts trīsdesmit latu sods par nepietiekamām – neatbilstošām ieņemamajam amatam – latviešu valodas zināšanām. Interesanta detaļa: Buraka priekšnieks aizliedz darbiniekiem darba vietā sarunāties krieviski ("krieviski atļauts runāt vai nu ārā, vai nu tualetē").

Tāpat Kabanovs stāstīja, ka Buraks dienējis Afganistānā, un viņam ir dēls ar pirmo invaliditātes grupu.

Cita publikācija "Valoda līdz atstādināšanai novedīs", publicēta 2009. gada 13. novembrī, jeb pēc trīs gadiem. Buraks jau devis pensijā, taču turpina tiesāties ar Valsts valodas centru: "Es uzskatu, ja katrs no mums necietīsies, tad valodas inkvizīcijas mašīna aizrīsies." Atceras, kādos apstākļos viņam izrakstīja sodu:

"Tas bija kaut kāds cirks. Ministra kabinetā savācās trīspadsmit cilvēki, kuru vidū bija arī trīs Valsts valodas centra pārstāvji kopā ar tā direktoru Antonu Kursīti. Viņš ļoti uzmanīgi klausījās, kā es atbildu uz jautājumiem, un pēc tam palūdza man pastāstīt, kā es pavadīju vasaru. Kā bērnudārzā. Es viņam tieši tā arī pateicu, ka viņš te nav Salavecītis un ka mēs neatrodamies bērnudārza pasākumā. Protams, viņi uzreiz man izrakstīja trīsdesmit latu sodu - "par valodu"." Jūtams, ka cilvēks ātri iesvilst, ar raksturu, bez noslieces uz klusu pakļaušanos un padevību.

Vēl no publikācija mēs varam uzzināt, ka Burkas centās apkarot korupciju IeM sistēmā. Rakstīja augstākās varas iestādēm par naudas zādzību:

"2,5 miljonus latu vērtās policijas informācijas sistēmas ieviešanas konkursā uzvarēja uzņēmums Siemens. Pasūtījuma izpildīšanai tā noalgoja vietējo uzņēmumu, un tas savukārt vērsās pie uzņēmuma Irkutskā, kuram bija tehnoloģijas un kurš nodarbojās ar informācijas sistēmas ieviešanu. Šis uzņēmums saņēma apmēram sešsimt tūkstošus latu. Pārējā nauda tika vienkārši nozagta firmu ķēdē, kuras uzdeva viena otrai valsts pasūtījuma izpildi."

Tas viss, ko izdevies uzzināt no, kā pieņemts teikt, pieejamiem informācijas avotiem. Tagad – par to, ko par šo situāciju domāju es.

Labāk pakļūt zem tramvaja, nekā zem kampaņas

Man nekas nav zināms par Burakam izvirzīto aizdomu būtību. Vismaz ir apšaubāmi, ka savervētais aģents uzvedīsies tik asi, konfliktējot ar priekšniecību un tādējādi piesaistot sev specdienestu uzmanību. Tieši pretēji, prātīgāk būtu palikt nemanītam, klusāk par ūdeni, zemāk par zāli.

No citas puses skatoties, 2016. gadā pieņemtie Krimināllikuma grozījumi būtiski paplašinājuši jēdzienu "spiegošana". Kļūt par "spiegu" vairs nav tik grūti, ja tev ir pastāvīgi sakari ar kaut kādu Krievijas organizāciju (ne obligāti izlūkdienestu).

Taču lūk, kas metas acīs. Burkas ir krievs, dienējis Afganistānā, IeM ieņemtajā amatā, acīmredzami, viņam bijusi piekļuve nepubliskai informācijai, tiesājas ar Valsts valodas centru, dēvējot to par "valodas inkvizīcijas mašīnu", atmasko negodīgos priekšniekus – pietiekama buķete, lai nonāktu nevēlamo sarakstā.

Kamēr strādāja, pacieta, vērtēja kā neaizstājamu speciālistu. Un te hibrīdais karš, "krievu spiegu" pasūtījums, tā arī nonāca aizdomās turamo vidū. Zinot no pieredzes, kā no tukša gaisa tiek liktas kopā politiska rakstura lietas, domāju, ka tas ir absolūti iespējams variants.

Kādu manu labu paziņu, Krievija pilsoni, deviņdesmitajos ASV iesēdināja uz vairāk nekā sešiem gadiem par nenozīmīgu likumpārkāpumu. Citā laikā viņš būtu ticis cauri ar sodu vai nosacītu termiņu, taču tieši tad norisinājās amerikāņu politiķu un mediķu uzpūstā "krievu mafijas" apkarošana. Šobrīd mafija nav aktuāla, aktuāli ir spiegi un hakeri, taču būtība tā pati. Bija tāds padomju joks: labāk pakļūt zem tramvaja, nekā zem kampaņas.

Zemnieks atzina sevi par spiegu

Latvijā vairākas reizes tika uzsāktas spiegošanas lietas (arī pats mēneša garumā pabiju aizdomās statusā par "spiegošanu" – par akciju Ādažos pret NATO), taču līdz tiesas spriedums lietas nonākušas vien divas reizes.

2018. gada maijā pirmās instances tiesa piesprieda pusotru gadu cietumsodu Jelgavas dzelzceļniekam Aleksandram Krasnopjorovam. Viņu atzina par vainīgu tajā, ka viņš nodeva Krievijai ziņas, kuras nav paredzētas izpaušanai. Aizstāvība, kura centās panākt Krasnopjorova attaisnošanu, apstrīdēja spriedumu, jo nav nekādu pierādījumu, ka pārsūtītās ziņas tika adresētas Krievijas specdienestiem.

2018. gada augustā trīs gadu nosacītais cietumsods piespriests zemniekam no Alūksnes Jurijam Spilvem. Pēc DP apgalvotā, viņš vācis informāciju par Nacionālo bruņoto spēku infrastruktūru un nodeva to Krievijas izlūkdienestam. Spilve nožēloja izdarīto, atzina vainu, par ko, acīmredzami, arī bija apbalvots ar nosacītu termiņu.

Pēc temata

Zaharova pastāstīja par Mejas valdības "daudzajiem meliem"
Baltijas spiegu mānija: Igaunija atklājusi Krievijas "ietekmes aģentu sazvērestību"
Aizdomās par spiegošanu Krievijas labā aizturēts pensionārs

Galvenie temati