RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāves Intas Palkavnieces informāciju, ik gadu, kolīdz iestājas auksts laiks, palielinās ugunsgrēku skaits, vēsta Rus.lsm.lv.
Daudzi Latvijas dzīvokļi un mājas tiek kurinātas ar krāsni. Taču, diemžēl, ne vienmēr cilvēki ievēro ugunsdrošības noteikumus. Un uzliesmojumi visbiežāk notiek netīrītu dūmvadu un bojātu vai nepareizi ekspluatētu apkures līdzekļu dēļ.
Pat Ministru Kabineta noteikumos norādīts, ka līdz oficiālās apkures sezonas sākuma, kura sākas 1. novembrī, visiem dūmvadiem jābūt iztīrītiem.
Taču, pēc VUGD pārstāves sacītā, ik gadu ugunsgrēkos netīrīto dūmvadu dēļ iet bojā cilvēki. Un statistikas skaitļi pieaug. Ja 2017. gadā visā apkures sezonas laikā bojā gāja 10 cilvēki, tad šogad ugunsdrošības prasību neievērošana aiznesusi 10 dzīvības jau oktobra sākumā.
Palkavniece tāpat pastāstīja, ka pērn vairāk nekā piecsimt ugunsgrēki notika dūmvadu dēļ. Toreiz liesmas sabojāja 80 namus, šogad – jau ir 60.
Līdz ar to VUGD uzsver, ka gadījumā, ja jums ir krāsns apkure, visnotaļ vēlami jau tagad uzstādīt dūmu detektoru mājā vai dzīvoklī. Dienests atgādina, ka 2020. gadā stāsies spēkā jaunas likuma normas, kuras liks obligātā kārtībā uzstādīt šādu aprīkojumu.
Maku vai dzīvi
Kā skaidro skursteņslauķis Māris Bambis, aizdegas parasti kvēpi. Līdz ar to dūmvadā ievērojami pieaug gan temperatūra, gan spiediens, kas noved pie mikroplaisu veidošanās. Ja šīs plaisas parādās koka konstrukcijām, tad ugunsgrēks ir praktiski neizbēgams.
Skursteņslauķu brālībā norāda, ka pēdējo gadu laikā dzīvokļu īpašnieki, kuriem jānodarbojas ar krāsns apkopi, arvien vairāk velta uzmanību šim jautājumam. Pat ja krāsns apkure mājā nefunkcionē, un cilvēki izmanto gāzes apkuri.
Taču, neskatoties uz to, puse no dūmvadiem joprojām nav darba kārtībā. Piemēram, ir tādi, kuri draud sabrukt, apdraudot garāmgājējus, mašīnas un sabiedrisko transportu.
Latvijas Namu pārvaldnieku asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis norāda, ka pie nelaimes gadījumiem visbiežāk noved vēlme ietaupīt. Pēc viņa sacītā, mēdz gadīties, ka pārvaldnieks atklāj, ka dūmvads ir bīstams – ieplaisājis vai no tā izkritis ķieģelis, viņš pieņem lēmumu salabot cauruli. Taču dzīvokļu īpašnieki, ieraugot tāmi, nolemj, ka pagaidām nedarīs to līdzekļu trūkuma dēļ.
Šādā situācijā pārvaldnieks ir bezspēcīgs, norāda Beikmanis.
Novecojusī sistēma
Taču arī ar gāzes apkuri Latvijā viss nav kārtībā. Iepriekš ziņots par lielām problēmām, ar kurām nācies saskarties Rīgas iedzīvotājiem. Apkures problēmas pastāv 115 Rīgas namos.
Viens no iemesliem ir tajā, ka daudzos namos apkures un siltā ūdens padeves sistēmas tikai pielaboja un aizlāpīja – jeb uzturēja, nevis renovēja. Un, kā rezultāts, sistēmas ir sabojājušās tik tālu, ka tagad tās pat nav iespējams saremontēt – tikai nomainīt. Turklāt cik šī nomaiņa izmaksās, pagaidām nav zināms. Šos skaitļus vēl tikai noskaidros, veicot vispārēju apkures katastrofas mēroga izvērtēšanu.
Apsaimniekojošā kompānija, kura uzvarēja Rīgas siltumapgādes tenderi, nav spējīga tikt galā ar problēmām. Salstošo rīdzinieku priekšā pat nācies atvainoties galvaspilsētas mēram Nilam Ušakovam.
