RĪGA, 11. oktobris – Sputnik. Latvijas kravas autopārvadājumu nozarē šī gada pirmajā pusgadā tika izsniegti apmēram divi tūkstoši darba atļauju ārzemniekiem – vairāk, nekā jebkurā citā nozarē. Taču ar to nepietiek – nepieciešams apmēram vēl tikpat daudz . Ostu, tranzīta un loģistikas padome 10. oktobra sēdē atbalstīt piedāvājumu par tālbraucēju šoferu ievešanas atvieglošanu no citām valstīm, vēsta LTV.
Darbā Latvija transporta kompānijās ārzemnieku vidū visbiežāk iekārtojas Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas pilsoņi. Šobrīd darba devējiem ir pienākums noteikt viņiem algu, kura nav zemāka par valsts vidējo algu – šodien tie ir vairāk nekā tūkstotis eiro pirms nodokļu nomaksas.
Ostu, tranzīta un loģistikas padome piedāvā atvieglot prasības un kravas mašīnu vadītājiem iekļaut šajā summā komandējuma naudu.
"Tirgū ir situācija tāda, ka mēs vienkārši nevaram maksāt visiem šādu algu (1000 eiro bruto – red.). Ja mēs pieprasīsim vairāk no klienta, mēs vienkārši nebūsim konkurētspējīgi, jo kravu paņems lietuvietis, krievs vai baltkrievs. Lai mēs šajā tirgū noturētos, mums jāspēlē pēc šiem spēles noteikumiem," paziņoja "Latvijas auto" asociācijas prezidents Valdis Trēziņš.
Ja norādītajā tūkstotī eiro darba devēji iekļaus komandējuma naudu – un praksē tie var sastādīt lielāko algas daļu, – tad varēs piesaistīt vairāk ārzemju šoferu, skaidro nozarē.
Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē atbalstu šādam variantam pauda arī Satiksmes ministrijas un IeM pārstāvji. Jaunā Imigrācijas likuma projektā, kuru IeM sagatavos līdz 2019. gada marta beigām, šis jautājums tiks iekļauts, sola ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs.
Latvijas transporta kompānijas jau vairākkārt ir sūdzējušās par darbinieku trūkumu. Pēc Trēziņa sacītā, vidējais tālbraucēja šofera vecuma Latvijā pastāvīgi palielinās, vecumā līdz 30 gadiem šoferu vidū ir tikai 7-8%. Visbiežāk tālbraucēji šoferi ir cilvēki 50-55 gadu vecumā.
"Mūsu šoferi noveco. Ir atsevišķas kompānijas, kurās mašīnas jau sāk stāvēt šoferu trūkuma dēļ. Ja politiķi nepieņems pozitīvu lēmumu attiecībā uz trešo valstu darbaspēka piesaisti, mēs nevarēsim attīstīt un droši vien sāksim samazināt biznesa apjomus," brīdina Trēziņš.
