05:54 20 Oktobris 2019
Tiešraide
  • USD1.1144
  • RUB71.3066
Dzelzceļš

Matiss: ja uzklausītu Rinkēviču, Latvijai būtu jāsamaksā KF 270 miljoni

© Flickr/ Ed Webster
Latvijā
Saņemt īso saiti
77

Attiecību uzlabošana ar kaimiņiem un pareiza prioritāšu izvēle infrastruktūras attīstībā varētu palielināt kravu apgrozījumu līdz 5 miljoniem tonnu gadā, uzskata Anrijs Matiss.

RĪGA, 30. septembris — Sputnik. Latvijas bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matiss nevēlas piekrist Edgara Rinkēviča apgalvojumiem par to, ka Latvija vairs nav ne tilts, ne tranzīta vārti. Pēc viņa domām, nepieciešams konstruktīvs dialogs ar kaimiņiem un saprātīgas investīcijas infrastruktūrā, viņš pauda intervijā izdevumam "MK Latvija".

"Mūsu tagadējais ārlietu ministrs (Edgars Rinkēvičs — red.) nesen paziņoja, ka Latvija vairs nav ne tranzīta vārti, ne tilts. Kā šos vārdus būtu jāuztver citām valstīm? Vai tad mēs atsakāmies no tranzīta? Tas taču dod mums 10% IKP (apmēram 27 miljardus eiro 2017. gadā — red.), nozarē nodarbināti 80 tūkstoši cilvēku," — bija sašutis Matiss.

Bijušais ministrs uzskata, ka, pateicoties ģeogrāfiskajam stāvoklim, Latvija joprojām var gūt priekšrocības, pārvadājot kaimiņvalstu kravas.

"Baltkrievijai nav izejas pie jūras, Krievija būvē jaunas ostas, taču tai nepietiek jaudas, lai pārvadātu visas savas kravas. Mēs esam vajadzīgi šīm valstīm, bet mūsu ministrs saka: "Latvija vairs nav vārti!", un citi ministri tam klusēdami piekrīt," — atgādināja Matiss.

Viņš pats tādam viedoklim nepiekrīt. Pēc Matisa domām, iespējams palielināt kravu tranzītu aptuveni par 5 miljoniem tonnu gadā, ja sabalansēt tarifu dzelzceļa pārvadājumiem cauri Latvijai, veikt saprātīgas investīcijas un atjaunot dialogu ar partneriem. Piemēram, ņemot vēŗā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko nesenos vārdus par to, ka jāpievēršas Latvijai, ja Lietuva ne īpaši vēlas sadarboties, Matiss piedāvāja veltīt uzmanību tieši Baltkrievijas kravām.

Pirmkārt, pēc politiķa domām, jādod iespēja baltkrievu uzņēmumiem būvēt savus termināļus Latvijas ostās — tas sekmēs sadarbību uz ilgiem gadiem.

"Pieredze liecina: ja lielam uzņēmuma ostā ir savs terminālis, Latvija viņa kravas nezaudēs. Šogad Baltkeivijas kravu apjoms audzis par 15-25%. Taču pagaidām tas ir viss. Piemēram, kālija minerālmēsli, kas agrāk tranzītā tika vesti cauri Ventspilij, tagad pilnībā pārvietojušies uz Klaipēdu. Tad radīsim baltkrieviem tādus apstākļus, lai viņi būtu ieinteresēti sūtīt kravas caur Latvijas ostām," — saka Matīss.

Otrkārt, Matiss piedāvā izstrādāt elastīgāku dzelzceļa tarifu politiku.

"Šogad Latvijas dzelzceļa tarifs pieaudzis par 7%, un tādēļ tranzīts samazinājās apmēram par trim miljoniem tonnu. Jāpanāk, lai mūsu tarifi ieinteresētu partnerus," — uzskata bijušais ministrs.

Pēc viņa domām, pastāv arī citas iespējas piesaistīt kravas, taču valsts par tām nez kāpēc nedomā. Piemēram, dzelzceļa elektrifikācija no Baltkrievijas robežas līdz Rīgas ostai. Matiss atgādināja, ka pašlaik plānota dzelzceļa līniju Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga elektrifikācija.

"Baltkrievi no savas puses nosprauduši uzdevumu elektrificēt dzelzceļu no Misnkas līdz Latvijas robežai Indrā. Varbūt tad arī mums vajadzētu aizvilkt elektrifikāciju no savas puses līdz pašai robežai pie Indras (dzelzceļa atzarojums no Indras līdz Daugavpilij ir aptuveni 60 km garš — red.)? Un piedevām panākt, lai elektrolokomotīve varētu nogādāt baltkrievu kravas nevis līdz Šķirotavai, no kuras tās pēc tam cauri visai Rīgai vilks dīzeļa lokomotīve, bet gan uzreiz līdz Krievu salai," — paskaidroja Matiss.

Viņš pastāstīja, ka šādu priekšlikumu iesniedzis, taču valdībā atbildējuši, ka tam naudas nepietiks. Matiss uzskata, ka līdzekļu trūkumu varētu apiet, pagaidām atstājot bez elektrifikācijas citu atzarojumu.

"Ja nav naudas, tad vispirms pilnībā elektrificēsim dzelzceļu līdz Baltkrievijas robežai un aizvilksim līniju tieši līdz Rīgas ostai, un tikai pēc tam sāksim elektrifikāciju uz Krievijas pusi! Tas ir izdevīgi ne tikai biznesam un mūsu valsts budžetam, bet arī visiem Rīgas iedzīvotājiem, kuri tiks vaļā no lielākās daļas smakojošo dīzeļvilcienu," — piebilda Matiss noslēgumā.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijas tranzīta nozare ir zaudējusi lielu apjomu kravu, ņemot vērā Krievijas apņemšanos veidot savu infrastruktūru Baltijā un palielināt dzelzceļu caurlaides spēju Ļeņingradas apgabalā. Organizācijas "Baltijas asociācija — transports un loģistika" dati liecina, ka četru gadu laikā dzelzceļa pārvadājumi samazinājušies par 23%, Latvijas ostu apgrozījums — par 16%, tautsaimniecība zaudējusi vismaz 132 miljonus eiro.

Eksperti uzskata, ka situācija Latvijas tranzīta nozarē var vēl pasliktināties, kad Krievijā tiks pabeigti specializētie termināļi.

Iepriekš vēstīts, ka Ustjlugas ostā Kaļiņingradas apgabalā tuvākajā laikā parādīsies trīs jauni termināļi — graudu un pārtikas produktu, kā arī ģenerālo un beramkravu apstrādei. Jauno objektu jauda pārsniegs 1100 vagonus diennaktī, jeb 20-25 miljonus tonnu kravu gadā.

Tāpat Kolas līča krastā tiek būvēts ogļu pārkraušanas komplekss "Lavna". Eksperti vērtē, ka ostas infrastruktūras attīstība Murmanskā ļaus palielināt ogļu eksporta apjomus, pārcelt kravu plūsmu no Baltijas ostām (2017. gadā ogles veidoja lielāko kravu daļu lielākajā ostā Latvijā — Rīgas brīvostā, kā arī Ventspils ostā), uz Krievijas ostām un apgūt jaunus noieta tirgus. Turklāt tas ļaus palielināt ogļu tranzītu no Kazahstānas, kura iespējas ierobežo specializēto jaudu deficīts.    

Pēc temata

Lietuvas transporta ministrs: Latvijas ostas Baltkrievijai nav izdevīgas
Latvija piedāvā Ķīnai tranzītu un tiešu izeju pie Baltijas jūras
Tveras tramvaju dēļ Latvija teju sastrīdējusies ar Baltkrieviju
Latvijas tranzīta beigu sākums: pārvadātājus šausmina jaunais tarifs

Galvenie temati