RĪGA, 27. septembris — Sputnik. Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andrejs Mamikins ir nobažījies par Ukrainas pilsoņu kara scenārija atkārtošanās risku Latvijā.
"Kad skatos, ar ko sākās pilsoņu karš Donbasā, saprotu, ka patlaban tas pats notiek Latvijā. Valdība un Latvijas Saeima aizliedza izglītību krievu valodā. Pret to iestājās Doņecka pirms 5-7 gadiem — ļaujiet mums teikt krieviski: "Es mīlu tevi, Ukraina." Konfrontācija Donbasā sākās tieši pēc mēģinājumiem aizliegt vai būtiski ierobežot krievu valodas lietojuma areālu. Viss sākās ar valodu. Un ar varasvīru apgalvojumiem, ka jūsu valoda, sak, nav nekāda valoda, bet valsts valoda ir viena, un tā nav jūsu valoda, un tā ir vienīgā pareizā. Latvijā pašlaik notiek tas pats. Lūdzu Dievu, lai Latvijā nesāktos Donbass," — teica Mamikins telekanāla "TV Centr" ēterā.
Politiķis atzina, ka viņu biedē "ukrainizācijas mode", kas pārņēmusi Eiropu, — viņš, būdams EP Ārlietu komitejas loceklis, ir labi informēts par to, kas Ukrainā notiek patiesībā.
"Tas, kā izturas ukraiņi, pēkšņi kļūst par labu piemēru vietējām nacionālajām elitēm ES. Izrādās, var slēgt mazākumtautību skolas. Paldies Dievam, dabūja pa rokām no Venēcijas komisijas," — teica Mamikins.
Pēc viņa domām, paralēles starp Donbasu un Latviju ir acīmredzamas.
"Ukraina sašķeļ pareizticīgo draudzes, — Igaunija 90. gados pārcieta pareizticības sašķelšanos Konstantinopoles un Maskavas patriarhātos; šodien tā pati tēma parādās Latvijā. // Ukrainā sēdina cietumā žurnālistus, — DP Latvijā sēdina aiz restēm krievu skolu cīņas aktīvstus (Gapoņenko, Lindermans). // Ukrainā nenogurstoši tiek ierobežota krievu valodas lietošana, — tas pats notiek Latvijā. // Ukraina turpina mēģinājumus slēgt mazākumtautību (krievu, ungāru, poļu, slovāku, rumāņu, bulgāru) skolas, — Latvija ar Šadurska reformu slēdz valsts krievu vidusskolas," — paskaidroja Mamikins.
Deputāts minēja vecās Eiropas labo piemēru: Somijā, kur iedzīvotāju vidū ir 4% zviedru, zviedru valoda ir otrā valsts valoda; Beļģijā, no kuras iedzīvotājiem ir 2% vāciešu, trešā valsts valoda — līdztekus franču un flāmu valodām — ir vācu valoda. "Dzīvot mierā var tikai tad, ja tu proti sava kaimiņa valodu," — piebilda Mamikins.
Latvijā dzīvo nepilni divi miljoni cilvēku. Valstī ir viena oficiālā valoda — latviešu. Lai arī krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, tai piešķirts svešvalodas statuss.
23. martā Latvijas Saeima apstiprināja, un 2. aprīlī prezidents Raimonds Vējonis parakstīja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz pāreju pie mācībām latviešu valodā. Mazākumtautību mācību iestāžu reformu plānots noslēgt 2021./22. mācību gadā. Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztvēra ļoti negatīvi, pār valsti vēlās protestu vilnis. Krievija apsolīja darīt visu iespējamo, lai Latvijā tiktu ievērotas krievvalodīgo tiesības uz izglītību krievu valodā.
