20:52 22 Aprīlis 2021
Tiešraide
  • USD1.2046
  • RUB91.3275
Latvijā
Saņemt īso saiti
120

Mākslas darbi, sauna, nekārtības – ko īsti žurnāliste Baiba Vērpe atradusi Latvijas diplomātiskajās misijās, ka Latvijas Ārlietu ministrija nolēmusi viņu tajās vairs neielaist.

RĪGA, 5. septembris — Sputnik. Starptautiskajā arēnā Latvijas ĀM nāk klajā ar skaļiem lozungiem par preses brīvības nozīmi demokrātijas attīstības jomā, taču pašu mājās pakļauj cenzūrai žurnālisti un arhitekti Baibu Vērpi, pastāstīja raidījums "Aizliegtais paņēmiens" telekanālā LTV.

Gatavojot rakstu sēriju žurnālam "Latvijas Architektūra" par Latvijas vēstniecību dizainu un arhitektūru, žurnāliste uzdūrusies vairākām nepatīkamām niansēm diplomātisko misiju darbā. Tagad Latvijas ĀM slēgusi žurnālistei piekļuvi vēstniecībām. Par šo lēmumu atbildīga ir ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Vanaga, kas tagad kļuvusi par Latvijas vēstnieci Dānijā.

"Kopumā man ir radies iespaids, ka tiek kultivēts tāds tēls, ka vēstniecības ir tādi slepeni objekti, par kuriem interesēties var tikai ar tādu īpašu labvēlību," – norāda Baiba Vērpe, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes doktorante.

Aizvadītajā gadā žurnāliste nolēma, ka par godu Latvijas simtgadei apbraukās Latvijas vēstniecības un aprakstīs to arhitektūru, interjeru un dizainu. Pirms tam viņa tikusies ar Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, kuri labprāt atsaukušies uz viņas ierosinājumu. Pirms vizītēm gan vajadzējis ar ministriju parakstīt sadarbības līgumu, kas paredz rakstu atrādīšanu, un Vērpe līgumu parakstījusi.

Vēstniecību "pārsteigumi"

Jau pirmā vēstniecība, ko apmeklēja Vērpe, izrādījās nevīžīga un nekopta. Tā bija diplomātiskā misija ASV.

"Kad es atnācu pie vēstniecības ēkas, es to vēstniecības ēku faktiski neredzēju. Tā bija aizsegta ar milzīgiem kokiem, koki bija nekopti, ar sausiem zariem. Tad celiņš bija nenovākts, ar sausām lapām, zālājs bija izdilis, pie fasādes karājās valsts karogs, kas jau bija izbalējis, violetīgs, krāsa no karoga bija notecējusi pa fasādi līdz pat vēstniecības plāksnei. Un tādu šo vēstniecību es ieraudzīju," – atcerējās Vērpe.

Ielaists bija arī dārzs pie vēstniecības, pie ēkas cokola bija atkritumu kaudzes, veci televizori, kastes.

Žurnāliste apspriedusi situāciju ar ministriju, un trūkumi novērsti. Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis atzina, ka problēmas radījusi apkalpojošā kompānija un ēkas pārvaldnieks saņēmis brīdinājumu.

Tas viss Vērpes rakstā netika parādīts, turklāt ministrija aizliedza publicēt arī teikumu, ka Latvijas pārstāvniecībā ANO Ņujorkā atrodas Jaņa Rozentāla glezna ''Gaujas ieleja Siguldā'', kas aizgūta no Nacionālā mākslas muzeja. Vēlāk žurnālisti noskaidroja, ka muzejam par to nekas nav zināms.

Problēmas radušās arī Latvijas vēstniecībā Londonā, kur žurnāliste ievērojusi – ēkā iebūvēta sauna. Viņa to rakstā netieši pieminējusi, taču Ārlietu ministrija lūgusi to dzēst. Labojumu vēsture liecina, ka rakstu rediģējusi Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže.

Nav kārtībā arī Latvijas vēstniecība Dienvidkorejā. Žurnāliste vēlējusies aprunāties ar atjaunotā interjera autoriem – uzņēmumu "Brandeleven", kam par to samaksāti 40 tūkstoši eiro, taču izrādījās – interjera autori to nemaz paši nebija redzējuši un lūguši, lai žurnāliste viņiem atsūta fotogrāfijas.

Kad žurnāliste jau nopirkusi aviobiļetes uz Maskavu, lai apmeklētu Latvijas vēstniecību Krievijā, viņa saņēma ziņu no Ārlietu ministrijas, ka vienošanās lauzta un projekts netiks turpināts. Turpmāk ministrija viņas vizītes nesaskaņoja, un projektu nācās pārtraukt.

Cenzūra. Kā to nosaukt citādi?

Šī situācija Baibu Vērpi satrieca, jo šajā gadījumā runa nav par privātīpašumu, turklāt viņa aprakstīja atspoguļojot tikai ēku publiskās daļas, nevis slepenas telpas. Jāpiebilst, ka žurnāliste no ministrijas nesaņem ne eiro, viņa nav pieņemta darbā, lai varētu izbeigt darba attiecības ar viņu.

Vladimirs Barsegjans
© Sputnik / из личного архива Владимира Барсегяна

Raidījums "Aizliegtais paņēmiens" noskaidroja: ministrija nenoliedz, ka ierobežojusi Baiba Vērpes darbību. Izrādās, ministrijai nav paticis, ka sūtītajā tekstā bijušas gramatikas kļūdas. Otrkārt, esot bijis pārāk daudz jautājumu par ēkām un gada skaitļiem, viņi domājuši, ka autore tos meklēs pati. Tāpat ministrijai nav paticis, ka autore centusies uzrunāt vēstniecības pati jau pēc sadarbības uzteikšanas.

"Tur ir viena nianse, kāpēc ministrija pārtrauca šo sadarbību. Tāpēc, ka kaut kādu apstākļu sagadīšanās dēļ konkrētais cilvēks, veids, kā viņa to mēģināja darīt, faktiski nebija, nekalpoja tam mērķim. Un nav jau nekur teikts, ka mums ir tieši jāveic sadarbība ar konkrēto cilvēku," – skaidroja ministrijas preses sekretārs Gints Jēgermanis, kādreizējais vēstnieks Dānijā un Zviedrijā.

Savukārt Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Ivonna Plaude norādīja, ka tas ir spilgts cenzūras piemērs un citādāk to nemaz nevar saukt.

Ārlietu ministrijas pārstāvis Atis Lots to noliedz. Uz jautājumu, vai ministrija ļaus Baibai Vērpei turpināt darbu, viņš neatbildēja, taču paskaidroja, ka katrs pieteikums tiks vērtēts individuāli.

Pēc temata

Latvijā mazinājusies vārda brīvība – "Reportieri bez robežām "
Zaharova pārmet Latvijai vārda brīvības pārkāpumus
"Tā ir cenzūra!": latviešu žurnālisti samulsuši par liegumu lietot Sputnik materiālus
"Vārda brīvība nav absolūta": premjera kandidātu sodīs par publikācijām sociālajos tīklos
Politiskā cenzūra Facebook tīklā

Galvenie temati