RĪGA, 16. augusts — Sputnik. Apmēram 40% Latvijas tiltu atrodas bēdīgā stāvoklī — un nav izslēgts, ka kādreiz Latvijā var atkārtoties Dženovas traģēdija, vēsta LTV7 Krievu apraide raidījumā "Šodien vakarā".
Divsimt metru garais tilta ceļš uz Dženovai cauri ejošās autostrādes A10 nogāzās otrdien ap pusdienlaiku uz noliktavu telpām un dzelzceļa sliedēm. Nelaimes gadījuma brīdī uz tilta atradās vairāk nekā 30 automobiļu. Saskaņā ar jaunākajiem prefektūras datiem, katastrofā bojā gājuši 39 cilvēki.
Latvijā ir vairāk nekā divi tūkstoši tiltu. Mazliet mazāk par pusi pieder valstij, par lielāko daļu atbild pašvaldības. Tiltu uzturēšanai tiek tērētas miljonu, taču nepietiekamas summas, saka Andris Bērziņš, "Latvijas ceļu būvētājs" biedrības valdes priekšsēdētājs.
"Kas attiecas uz galveno ceļu tiltiem, mēs daudz maz esam pārliecināti, ka tur ir savesta kārtība. Kas attiecas uz reģionālajiem ceļiem, manuprāt, tur gadās dažādi… Jo pirms diviem gadiem mēs veicām izmeklēšanu un redzējām, ka tur ir ļoti daudz nesalabotu, ļoti daudz sarūsējušu vietu, kur jau deformējas pašas dzelzsbetona konstrukcijas."
Izmeklēšana konstatēja: ap 40% visu tiltu atrodas sliktā stāvoklī. Labā ziņa ir tāda, ka Latvijā nav augstu, simts metrus augstu celtņu, kā arī tiltu, kas atrastos virs ēkām. Bet, neskatoties uz to, risks ir augsts, saka Bērziņš.
"Mēs nevaram būt pārliecināti, ka kādu dienu kaut kāda kravas mašīna vai vieglā mašīna neiebruks līdz ar tiltu. Taču tāds signāls ir bijis. Pirms diviem gadiem, manuprāt, uz kāda pašvaldības tilta jātnieks uz zirga iebruka," paziņoja Bērziņš.
Anna Kononova, Latvijas Valsts ceļu pārstāve, atzīmē, ka valstij pieder 969 tilti.
"No tiem apmēram 47% atrodas sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Uz 51 tilta ieviesti dažāda veida ierobežojumi. Lielākoties tie ir (pāri braucošo transportlīdzekļu — red.) gabarītu, masas, platuma ierobežojumi."
Un iemesls nav bezdarbībā — lielākā daļa tiltu ir uzcelta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados un tiem steidzami nepieciešams remonts, taču trūkst finansējuma, saka Kononova.
"Valstij piederošajiem tiltiem šis skaitlis sastāda apmēram 170 miljonus eiro. Tātad darbi par šo summu netika veikti pēdējo 20 gadu laikā — tie, kuriem bija jābūt veiktiem."
Taču neizraisa pārliecību arī Rīgas tilti. Svetlana Mjakuškina, Būvniecības valsts kontroles biroja direktore, nosauca divus nedrošākos tiltus:
"Ja mēs runājam par Vanšu tiltu, tāda pati situācija bijusi arī uz Zemitāna tilta — ka, piemēram, aizsargkārtas slāņa vairs nav, armatūra ir pilnībā redzama. Redzams, ka tā rūsē, redzams, ka iekļūst mitrums. Tāpat mēs redzam, ka tas viss negatīvi ietekmē nešanas spējas."
Šo tiltu stāvokli būvuzraugi jau šī gada pavasarī atzina par pirms avārijas stāvokli.
