04:12 22 Oktobris 2018
Tiešraide
  • USD1.1470
  • RUB75.2418
Ventspils brīvosta

Rinkēvičs nosaucis Latvijas uzņēmējus par naiviem: Krievija neatgriezīs kravas

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
60

Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs ieteica biznesam necerēt uz kravu plūsmas atjaunošanos no Krievijas puses, taču uzskata, ka valstī viss nav tik slikti.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Krievijas lēmumiem ekonomikas un tranzīta jomā jau sen ir stratēģisks raksturs, tādēļ Latvijas biznesam nevajadzētu cerēt, ka iespējamā Rīgas un Maskavas attiecību uzlabošanās glābs viņu uzņēmumus, uzskata Baltijas republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

"Es ticu, ka ir daudzi "uzņēmēji" kas tiešām naivi tic, ka "nekasoties ar Krieviju" viņu bizness uzlabosies, jo Krievijas lēmumiem tranzīta vai ekonomikas jomā jau sen ir stratēģisks raksturs," uzrakstīja Latvijas ĀM vadītājs savā Facebook lapā.

Latvijas tranzīta sektors zaudējis ievērojamu kravu apjomu, ņemot vērā Krievijas nodomu attīstīt savu infrastruktūru Baltijā, kā arī palielināt dzelzceļa caurlaides spēju Ļeņingradas apgabalā. Organizācijas "Baltijas asociācija — transports un loģistika" dati liecina, ka četru gadu laikā dzelzceļa pārvadājumi samazinājušies par 23%, Latvijas ostu apgrozījums — par 16%, bet tautsaimniecība zaudējusi vismaz 132 miljonus eiro.

Latvija meklē citas kravas, kuras varētu aizvietot Krievijas kravas un kompensēt ievērojamu peļņas kritumu. Viens no perspektīvajiem variantiem ir kravu tranzīts no Āzijas valstīm, it sevišķi no Ķīnas, "Jaunā zīda ceļa" projekta ietvaros.

Tāpat Latvija cer iekļauties koridorā "Ziemeļi-Dienvidi" starp Indiju un Ziemeļeiropu. Decembra beigās Rīgā viesojās Irānas loģistikas kompānijas Railway Transportation Co vadība, vizītes ietvaros ar LDz Loģostika tika parakstīts sadarbības memorands, kurš paredz savstarpēju darbu jaunu maršrutu sagatavošanā un testēšanā no Indijas un Irānas.

Latvijas tranzīta nozares pārstāvji un valdība uzsākusi pārrunas ar Krieviju jautājumā par sadarbības attīstību kravu pārvadājumu jomā.

Tāpat Latvija plāno attīstīt kravu pārvadājumus virzienā no rietumiem uz austrumiem. Latvijas Dzelzceļa meitas uzņēmums LDz Loģistika paziņoja, ka šogad Ventspils osta pieņēma izkraušanai divus kuģus no Dienvidāfrikas. Viens no tiem piegādāja Latvijā 60 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, kura pēc pārkraušanas vagonos devās uz Krieviju. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šogad caur Ventspils un Rīgas ostām varētu tikt pārkrauti 450 tūkstoši tonnu mangāna rūdas.

Ne viss ir tik slikti

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzskata, ka Latvijā ne viss ir tik slikti.

"Viss nav slikti — Latvijas ekonomika aug, tāpat kā vidējā un minimālā alga, pensijas un pabalsti, bezdarbs samazinās jau vairākus gadus, faktiski ir pamatīgs darba roku trūkums," uzsver ministrs.

Pozitīvo faktoru vidū viņš atzīmējis īstenotās izglītības un nodokļu sistēmas reformas, finanšu sektora attīrīšanu, kā arī veselības aprūpes budžeta palielināšanu.

Kravas vilcieni stacijā
© Sputnik / Виталий Аньков

Turklāt, Latvija, pēc Rinkēviča sacītā, vairs nav pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm, kas "stiprina mūsu neatkarību un veicina konkurenci".

Atgādināsim, Latvija, tāpat kā citas Baltijas valstis, deklarēja savu vēlmi diversificēt gāzes piegādes avotus. Taču Krievijas Gazprom holdinga statistika par 2017. gadu liecina par pretējo — pērnajā gadā Latvija ir tikai palielinājusi Krievijā pirktās gāzes apjomus. Pērn Latvija iegādājusies no Krievijas kompānijas 1,785 miljardus kubikmetrus gāzes, tas ir par 26% vairāk, nekā 2016. gadā. 2017. gada rādītāji kļuva par rekorda cienīgiem pēdējo gadu laikā. Tā piemēram, 2015. gadā Latvija iegādājās Krievijā 1,329 miljardus kubikmetrus gāzes, 2014. gadā — 0,964 miljardus, в 2013. gadā — 1,130 miljardus kubikmetru.    

Pēc temata

Gasparjans par biznesu Latvijā: prom uz Krieviju
Paiders: Latvijas tranzīts strauji krīt, un ir laiks nosaukt cenu mūsu sabiedrotajiem
Latvijas bankas uzbrūk tranzīta uzņēmumiem ar akcionāriem no Krievijas

Galvenie temati