RĪGA, 31. jūlijs — Sputnik. Latvijas pilsonis, kurš piedalījies Donbasa kaujās Ukrainas Bruņoto spēku pusē, gāja bojā 26. jūlijā Novoluganskas operācijas zonā. Latvietis karojis Donbasā kopš 2014. gada, vēsta ziņu portāls Vesti.lv.
Saskaņā ar Ukrainas militārpersonu datiem, latvietis ar iesauku "Ronins" paspējis nodienēt pēc līguma vairākās spēka vienībās, tostarp, "Labējā sektorā".
Saskaņā ar Latvijas likumiem, par piedalīšanos ārzemju militārajos konfliktos, kas virzīti pret valstu teritoriālo veselumu vai politisko neatkarību, paredzēta kriminālatbildība. Pēc Krimināllikuma 77.1. panta jau tika uzsākti daži kriminālprocesi attiecībā pret personām, kuras piedalās Donbasa konfliktā. Taču tie visi skar personas, kuras karo pašpasludināto republiku pusē.
Par vēsturē pirmo latvieti, kuru apsūdzēja par Krimināllikuma 77.1. panta pārkāpumu, kļuva Daugavpils iedzīvotājs Artjoms Skripņiks. Par viņa aizturēšanu paziņoja 2015. gada janvārī.
Izņemot Skripņiku, apsūdzības sakarā ar piedalīšanās faktu kaujas darbībās Donbasa republiku pusē tika izvirzītas nacionālboļševikam Aijo Benesam, Vjačeslavam Visockim, Valentīnam Miļutinam, Grigorijam Kosņikovskim un Anatolijam Matjukovskim. 2015. gada novembrī Drošības policija uzsāka kriminālprocesu pret vēl diviem Latvijas pilsoņiem sakarā ar analoģisku apsūdzību, savukārt 2016. gada beigās atklājās dati par vēl vienu brīvprātīgo un par lietu pret viņu. Visas minētās personas tika izsludinātas meklēšanā.
Kopumā, saskaņā ar DP datiem, viņu lietu izmeklēšanā atrodas piecas krimināllietas sakarā ar dalības faktu bruņotā konfliktā Austrumukrainas teritorijā, aizdomās turamie ir deviņi cilvēki.
2015. gad sākumā tāpat parādījās informācija par to, ka Ukrainā gājis bojā nemiernieku pusē karojušais Latvijas iedzīvotājs Rodions Kušnirs.
Pēc Drošības policijas informācijas, specdienesti tur redzeslokā visus Latvijas pilsoņus, kuri neatrodas bruņoto spēku dienestā, taču piedalās konfliktā Ukrainas austrumos un cīnās Ukrainas pusē. Taču, saskaņā ar DP paziņojumu, nav nekādu datu, kas liecinātu par labu tam, ka Ukrainas puse pārkāpj starptautisko likumu un, līdz ar to, nav pamata kriminālprocesu uzsākšanai pret tiem, kas cīnās par Ukrainu.
Ukrainas varas iestādes 2014. gada aprīlī sāka kara operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas TR un Doņeckas TR, kuras paziņoja par neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī. Saskaņā ar aktuālākajiem ANO datiem, par konflikta upuriem kļuvuši vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Situācijas noregulēšanas jautājums Donbasā tiek apspriests, tostarp, kontaktu grupas tikšanās laikā Minskā, kura kopš 2014. gada septembra pieņēmusi jau trīs dokumentus, kuri reglamentē konflikta deeskalācijas soļus. Taču arī pēc vienošanās par mierizlīgumu konflikta pušu starpā turpinās apšaudes.
