Nacionālpatrioti par krievu valodu biznesā: "klientam vienmēr taisnība" – novecojis trends

© Sputnik / Sergey MelkonovKafejnīca Līvu laukumā Rīgā
Kafejnīca Līvu laukumā Rīgā - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Nacionāli noskaņotioe sociālo tīklu apmeklētāji lauza galvas par to, vai patiešām vienmēr taisnība klientam, kurš runā savā dzimtajā valodā.

RĪGA, 25. jūlijs — Sputnik. Spriežot pēc visa, diskusiju par šo jautājumu latviešu nacionālpatriotu vidū sekmējis augošais tūristu skaits, kuru vidū ir liels skaits no kaimiņu Krievijas.

"Man pazīstama kafejnīcas oficiante saka: krievu valodā runāt nepieprasa tūristi! Krievu valodu pieprasa krievvalodīgi padsmitnieki ar 100 EUR kabatas naudu katrai dienai…" — stāsta Twitter apmeklētāja ar lietotājvārdu AijaCD.

​​"Nu tad vajag viņus pasūtīt cirst," — lakoniski ieteica pazīstamā latviešu publiciste un nacionālpatriote Elita Veidemane.

​​"Mana vidusskolniece, kas pa vasaru kā oficiante, stāsta to pašu. Vispirms izliekas, ka nemāk un pēc tam, ja nav variantu, atkārto arī latviski. Dažkārt pat labā valodā," — pastāstīja Anna Peipina.

​​"Tieši tā. Tūristi nepieprasa RU valodu. Viņi lūdz runāt RU valodā. Pieprasa vietējie, šeit dzimušie pilsoņi.  Putina gaidītāji," — secināja Jānis.

Spriedelējumu slaido "loģikas" virkni pārtrauca Jānis  Mednis.

​​"Realitātē jau Putins te nevienu neinteresē. Tūristi lūdz runāt krieviski, jo ir citā valstī. Vietējie pieprasa runāt krieviski, jo ir savā valstī," — viņš iebilda.

​​"Nu, nu. Ukrainā, atgādināšu, viss sākās ar ukraiņu valodas nicināšanu un atteikšanos runāt ukrainiski," — pārsteidzošu atklājumu publicēja Medņa sarunbiedrs, viņa vārdabrālis.

​​"Ukraiņi, ari baltkrievi un krievi ir radniecīgas tautas un viens otra valodas saprot bez īpašas mācīšanās. Runāt gan pagrūti. Tāpēc tur izsenis tāds divvalodibas modelis kā tagad pie mums — valsts valoda viena, bet katrs runā pa savam. Iespējams, bija mēģinājumi mainīt, bet…" — mēģināja paskaidrot Jānis Mednis.

Kāda Sarma Freiberga pastāstīja īsti "kliedzošu" gadījumu no savas prakses.

​​"Precīzi, zinu to no dzīves situācijām, kad slavenā Rīgas Puškina v.n liceja vidusskolēni demontratīvi sistemātiski kafejnīcā nerunāja latviski, kaut arī visu saprata," — bija sašutusi Freiberga.

​Kāds cits komentētājs uzskata, ka mēģinājumiem noskaidrot, kas ir jūsu priekšā — tūrists vai vietējais krievvalodīgais, ​nav nekāda sakara ar sekmīgu uzņēmējdarbību.

"Un!? Man pazīstams biznesa konsultants saka, ka apkalpošanas biznesā ir divi likumi. 1.Klientam vienmēr taisnība. 2.Ja klientam nav taisnība, sk. 1.punktu," — ir pārliecināts Ivars Lipskis.

Taču nacionālpatrioti iebilda.

​​"Man pazīstams biznesa konsultants saka, ka "klientam vienmēr taisnība" jau ir novecojis trends, jo rada nepatīkamu gaisotni. Atbaida citus klientus un darbiniekus. Izcila apkalpošana un pazemošanās nav savienojami," — uzskata Edīte Brikmane.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī Latviju apmeklējuši 62 tūkstoši ceļotāju no Krievijas — par 15,1% vairāk nekā laikā no 2017. gada janvāra līdz martam. No Krievijas atbraukušo tūristu skaits joprojām ir lielākais. Otro vietu ieņem Igaunija (34,9 tūkstoši), trešo — Lietuva (33,3 tūkstoši).    

Ziņu lente
0