RĪGA, 25. jūlijs — Sputnik. Spriežot pēc visa, diskusiju par šo jautājumu latviešu nacionālpatriotu vidū sekmējis augošais tūristu skaits, kuru vidū ir liels skaits no kaimiņu Krievijas.
"Man pazīstama kafejnīcas oficiante saka: krievu valodā runāt nepieprasa tūristi! Krievu valodu pieprasa krievvalodīgi padsmitnieki ar 100 EUR kabatas naudu katrai dienai…" — stāsta Twitter apmeklētāja ar lietotājvārdu AijaCD.
Nu tad vajag viņus pasūtīt cirst.
— Elita Veidemane (@elitaveidemane) 23 июля 2018 г.
"Nu tad vajag viņus pasūtīt cirst," — lakoniski ieteica pazīstamā latviešu publiciste un nacionālpatriote Elita Veidemane.
Mana vidusskolniece, kas pa vasaru kā oficiante, stāsta to pašu. Vispirms izliekas, ka nemāk un pēc tam, ja nav variantu, atkārto arī latviski. Dažkārt pat labā valodā.
— Anna Peipina (@annapeipina) 23 июля 2018 г.
"Mana vidusskolniece, kas pa vasaru kā oficiante, stāsta to pašu. Vispirms izliekas, ka nemāk un pēc tam, ja nav variantu, atkārto arī latviski. Dažkārt pat labā valodā," — pastāstīja Anna Peipina.
Tieši tā. Tūristi nepieprasa RU valodu. Viņi lūdz runāt RU valodā. Pieprasa vietējie, šeit dzimušie pilsoņi. Putina gaidītāji
— Jānis (@JankaPipars) 23 июля 2018 г.
"Tieši tā. Tūristi nepieprasa RU valodu. Viņi lūdz runāt RU valodā. Pieprasa vietējie, šeit dzimušie pilsoņi. Putina gaidītāji," — secināja Jānis.
Spriedelējumu slaido "loģikas" virkni pārtrauca Jānis Mednis.
Realitātē jau Putins te nevienu neinteresē.
— Jānis Mednis (@mazputns) 23 июля 2018 г.
Tūristi lūdz runāt krieviski, jo ir citā valstī.
Vietējie pieprasa runāt krieviski, jo ir savā valstī.
"Realitātē jau Putins te nevienu neinteresē. Tūristi lūdz runāt krieviski, jo ir citā valstī. Vietējie pieprasa runāt krieviski, jo ir savā valstī," — viņš iebilda.
Nu,nu. Ukrainā, atgādināšu, viss sākās ar ukraiņu valodas nicināšanu un atteikšanos runāt ukrainiski
— Jānis (@JankaPipars) 23 июля 2018 г.
"Nu, nu. Ukrainā, atgādināšu, viss sākās ar ukraiņu valodas nicināšanu un atteikšanos runāt ukrainiski," — pārsteidzošu atklājumu publicēja Medņa sarunbiedrs, viņa vārdabrālis.
Ukraiņi, ari baltkrievi un krievi ir radniecīgas tautas un viens otra valodas saprot bez īpašas mācīšanās. Runāt gan pagrūti. Tāpēc tur izsenis tāds divvalodibas modelis kā tagad pie mums — valsts valoda viena, bet katrs runā pa savam. Iespējams, bija mēģinājumi mainīt, bet…
— Jānis Mednis (@mazputns) 24 июля 2018 г.
"Ukraiņi, ari baltkrievi un krievi ir radniecīgas tautas un viens otra valodas saprot bez īpašas mācīšanās. Runāt gan pagrūti. Tāpēc tur izsenis tāds divvalodibas modelis kā tagad pie mums — valsts valoda viena, bet katrs runā pa savam. Iespējams, bija mēģinājumi mainīt, bet…" — mēģināja paskaidrot Jānis Mednis.
Kāda Sarma Freiberga pastāstīja īsti "kliedzošu" gadījumu no savas prakses.
Precīzi, zinu to no dzīves situācijām, kad slavenā Rīgas Pušķina v.n liceja vidusskolēni demontratīvi sistemātiski kafejnīcā nerunāja latviski, kaut arī visu saprata.
— Sarma Freiberga (@Sarma_Freiberga) 23 июля 2018 г.
"Precīzi, zinu to no dzīves situācijām, kad slavenā Rīgas Puškina v.n liceja vidusskolēni demontratīvi sistemātiski kafejnīcā nerunāja latviski, kaut arī visu saprata," — bija sašutusi Freiberga.
Un!? Man pazīstams biznesa konsultants saka, ka apkalpošanas biznesā ir divi likumi. 1.Klientam vienmēr taisnība. 2.Ja klientam nav taisnība, sk. 1.punktu.
— Ivars Lipskis (@IvarsLipskis) 24 июля 2018 г.
Kāds cits komentētājs uzskata, ka mēģinājumiem noskaidrot, kas ir jūsu priekšā — tūrists vai vietējais krievvalodīgais, nav nekāda sakara ar sekmīgu uzņēmējdarbību.
"Un!? Man pazīstams biznesa konsultants saka, ka apkalpošanas biznesā ir divi likumi. 1.Klientam vienmēr taisnība. 2.Ja klientam nav taisnība, sk. 1.punktu," — ir pārliecināts Ivars Lipskis.
Taču nacionālpatrioti iebilda.
Man pazīstams biznesa konsultants saka, ka "klientam vienmēr taisnība" jau ir novecojis trends, jo rada nepatīkamu gaisotni. Atbaida citus klientus un darbiniekus. Izcila apkalpošana un pazemošanās nav savienojami
— Edīte Brikmane (@editeu) 24 июля 2018 г.
"Man pazīstams biznesa konsultants saka, ka "klientam vienmēr taisnība" jau ir novecojis trends, jo rada nepatīkamu gaisotni. Atbaida citus klientus un darbiniekus. Izcila apkalpošana un pazemošanās nav savienojami," — uzskata Edīte Brikmane.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šī gada pirmajā ceturksnī Latviju apmeklējuši 62 tūkstoši ceļotāju no Krievijas — par 15,1% vairāk nekā laikā no 2017. gada janvāra līdz martam. No Krievijas atbraukušo tūristu skaits joprojām ir lielākais. Otro vietu ieņem Igaunija (34,9 tūkstoši), trešo — Lietuva (33,3 tūkstoši).
