Uz "Ziemeļiem": Igaunija un Dānija formēs divīziju Ādažos

© Sputnik / Sergey MelkonovПодразделение латвийской армии
Подразделение латвийской армии - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Štābs veidos NATO kopējā komandtīkla elementu, kas atbildēs par aizsardzību Baltijas reģionā.

RĪGA, 10. jūlijs — Sputnik. Saskaņā ar Dānijas, Latvijas un Igaunijas vienošanos Ādažu armijas bāzē tiks izveidots daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" štābs, vēsta Aizsardzības ministrija.

Starp štāba "Ziemeļi" uzdevumiem būs aizsardzības plānošana, militāro mācību un dalībvalstu spēku mijiedarbības uzlabošanai paredzētu darbību organizācija un veikšana. Štābs veidos NATO kopējā komandtīkla elementu, kas atbildēs par aizsardzību Baltijas reģionā.

NATO galvenā mītne Briselē - Sputnik Latvija
NATO samita organizatori un pretinieki gatavojas pasākumam Briselē

Dienesta pienākumus divīzijas štābā pildīs dalībvalstu – Dānijas, Latvijas un Igaunijas virsnieki.

Divīzijas štāba formēšana Latvijā ne tikai liecina par NATO sabiedroto politisko atbalstu Eiropas drošībai, bet arī demonstrē vēlmi aizvien plašāk piedalīties kolektīvās drošības nostiprināšanā un efektīvu militāro risinājumu veidošanā, kuri ilgtermiņa perspektīvā palielinātu NATO gatavību un spējas aizsargāt dalībvalstis, uzsvēra Aizsardzības ministrija.

Dānijas Aizsardzības ministrijas publicētā informācija liecina, ka štābs tiks daļēji dislocēts Ādažos, daļēji – Karupas pilsētā Dānijā. 2019. gadā Ādažu bāzē būs dislocēti 20 karavīri. Pēc darbu noslēguma štābā būs iekļauti vairāk nekā 300 NATO karavīri, no kuriem viena trešdaļa atradīsies Ādažos, pārējie – Karupā.

Rietumvalstu politiķi regulāri apspriež "Krievijas draudus", visbiežāk tamlīdzīgas frāzes skan no Baltijas valstīm un Polijas. Aizbildinoties ar Krievijas augošo "agresiju", NATO samitā Varšavā tika pieņemts lēmums paplašināt klātbūtni Austrumeiropas valstīs. Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā dislocēti starptautisko spēku bataljoni.

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nevēlas palielināt spriedzi attiecībās ar NATO ne Baltijas reģionā ne citviet, un uzsvērusi, ka Krievija neuzbruks nevienai valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka NATO ir labi zināms, ka Maskava neplāno nekādus uzbrukumus, taču alianse izmanto šo ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un spēku pie Krievijas robežām.

Ziņu lente
0