04:57 26 Maijs 2018
Rīga+ 17°C
Tiešraide
  • USD1.1675
  • RUB72.4935
Eiro

Latvijas bankām nāksies atteikties no 7 miljardiem eiro

CC0 / pxhere
Latvijā
Saņemt īso saiti
63

Latvijas bankām ir jāpārskata savas stratēģijas un nerezidentu apkalpošanas vietā jāatrod citas nišas, paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēteris Putniņš.

RĪGA, 16. marts — Sputnik. Pieļaujamais nerezidentu apkalpošanas biznesa apjoms Latvijas bankās ir apmēram 5%, paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēteris Putniņš, vēsta Dienas Bizness.

"Tā šodien ir mūsu valsts prasība, ņemot vērā pārmaiņas globālajā finanšu sistēmā un arī nacionālās drošības aspektus. Latvijas bankām ir jārevidē stratēģijas, jāveido citādi biznesa modeļi un jāmeklē jaunas biznesa nišas. Šeit nav citu iespēju. Laika ir maz. Svarīgi apzināties, ka ārvalstu klientu niša vienmēr ir bijusi paaugstināta riska zona, tāpēc FKTK ir likusi šīm bankām nepārtraukti uzturēt paaugstinātu latiņu normatīvajiem rādītājiem," pateica viņš.

Pēc Putniņa sacītā, FKTK turpmāk izvērtēs, cik elastīga ir katras bankas pieeja biznesa modeļa izmainīšanai, un vai ir pamatots atsevišķu riskanto nerezidentu ieguldījumu īpatsvara samazināšanas plāns līdz nepieciešamajam.

Kā tika ziņots, Latvijas banku piesaistīto ārvalstu klientu ieguldījumu apjoms 2017. gadā samazinājās par 12%, jeb par 1,097 miljardiem eiro, — līdz 8,055 miljardiem, savukārt to īpatsvars kopējā Latvijas banku piesaistīto ieguldījumu summā 2017. gada beigās sastādīja 39,7%. Tādējādi, ja bankas samazinās nerezidentu ieguldījumu apjomus par 5%, kopumā no Latvijas varētu aiziet 7 miljardi eiro.

ASV Finanšu ministrijas pakļautībā esošais Finanšu noziegumu novēršanas tīkls FinCEN 13. februārī paziņoja, ka tur aizdomās Latvijas ABLV Bank naudas atmazgāšanā, un piedāvā bloķēt tās korespondentu kontus dolāros. Tāpat FinCEN pziņojumā teikts, ka Latvijas ABLV Bank uzpirka ierēdņus. Bankā apsūdzības nosauca par "neredzētu apmelošanu".

Ārkārtas akcionāru sēdē 26. februārī ABLV Bank pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.

Vēlāk finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pēc tikšanās ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieku terorisma apkarošanas jautājumos Maršalu Bilingsliju paziņoja, ka ABLV likteni varētu pieredzēt vēl desmit Latvijas bankas, kurām ir liela daļa nerezidentu ieguldījumu.

Pēc Reiznieces-Ozolas sacītā, Latvija un ASV ir vienisprātis par to, ka Latvijas bankām ir ievērojami jāsamazina riskanto nerezidentu apkalpošanas bizness. Turklāt ASV devušas saprast, ka tam tiek atvēlēts maz laika.

Lēmumi pieņemti citviet

Ekonomistu apvienības loceklis un bijušais finanšu ministrs Edmunds Krastiņš uzskata, ka notikumi, kuri notiek Latvijas banku sektorā, ir neizbēgami. "Visi lēmumi pieņemti citviet, ne Latvijā, un mums nekas neatliek, kā vien izpildīt," uzskata Krastiņš.

Rostislavs Iščenko, Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents. Foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Трефилов

Pēc viņa sacītā, Latvijas bankām nāksies aizmirst par tādu jomu kā nerezidentu apkalpošana.

"Es nesaprotu, ko var darīt, ja valsts, kura tur dolārus, nevēlas to izmantošanu Latvijas bankās. Ja ASV tā ir izlēmušas, ko mēs varam izdarīt? Vēlies strādāt ar dolāru — pakļaujies tiem noteikumiem, kurus tev izvirza no ASV puses. Nevēlies strādāt pēc šiem noteikumiem — nodarbojies ar kaut ko citu," pateica Krastiņš.

Krastiņš pieļauj, ka, ja Latvija, kā tai norādījuši, nesamazinās nerezidentu klientu skaitu bankās, tad situācija var būt vēl sliktāka. "Nogriezīs no dolāru norēķiniem ne tikai atsevišķas bankas, bet gan visas mūsu bankas pilnībā. Tādēļ kādu nāksies upurēt. Bankām ir jāmeklē cita niša, kur tās pelnīs naudu," saka viņš.

Problēma nav nerezidentu naudā

Ja Latvijas bankas vēlas turpināt apkalpot nerezidentus, tām ir jāievēro ļoti augsti kvalitātes standarti, uzskata Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības palātas (LTRP) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Pēc viņa sacītā, sabiedrībai ir jāizdara izvēle, kura saistīta ar biznesa kultūru.

"Nav problēmas nerezidentu naudā kā tādā. Uz to balstās Šveice un Lihtenšteina. Ja šo vektoru definējam kā stratēģiski svarīgu, kam ir sava jēga, tad ir būtiski izveidot filtrus, lai nodalītu "tīru" naudu no "netīrās". Jāsaprot, ka konkurence šajā tirgū ir ļoti nežēlīga un daudzi par šo ABLV gadījumu tikai priecājas, jo Latvija tiek stumta laukā no spēles," paziņoja Rostovskis.

Pēc viņa domām, pēdējā laikā Latvijas banku sektorā nav bijis motivācijas ieviest pietiekami drošus filtrus.

"Taču pasaule ļoti mainījās pēc 11. septembra. Tas arī mūsu finanšu sektoram ir jāņem vērā. Ja mēs gribam kļūt par finanšu centru, tad kvalitātes prasību ievērošana ir obligāta," noslēdza Rostovskis.    

Pēc temata

Bloomberg: Latvijas naudasvads tiek slēgts
Citadele: nerezidentiem būs grūtāk saņemt naudu no ABLV
Kukulis un Kamčatka: kā Latvijas netīrā nauda atmazgājās amerikāņu kabatās

Galvenie temati