09:23 21 Jūnijs 2018
Tiešraide
  • USD1.1578
  • RUB73.6225
Rīga

Latvijai vairs neizdosies pārdot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas

© Sputnik / Оксана Джадан
Latvijā
Saņemt īso saiti
39

Ārzemniekiem, kuri 5 gadus pēc kārtas dzīvojuši Latvijā ar īslaicīgu uzturēšanās atļauju, valsts būs spiesta piešķirt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

RĪGA, 9. marts — Sputnik, Jūlija Granta. Ārzemnieku tiesības Latvijā tiks ievērojami paplašinātas attiecīgi Eiropas prasībām. Izmaiņas, tostarp, skars uzturēšanās atļaujas saņēmējus apmaiņā pret investīcijām un viņu ģimenes locekļus.

Tirgot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vairs neizdosies.

Astoņdesmit astoņi īslaicīgās uzturēšanās atļaujas īpašnieki samaksāja 5 tūkstošus eiro, lai pagarinātu tās atbilstoši jaunajiem noteikumiem, kuri stājās spēkā 1. janvārī. Vairāk nekā 500 ārzemnieki legalizēja savu uzturēšanos citā ceļā: nokārtoja latviešu valodu vismaz sākuma līmenī, iekārtojās darbā, izmainīja ģimenes stāvokļa statusu.

Piecu tūkstošu eiro nodevas un Imigrācijas likuma pastiprināšanu valdības komisija apstiprināja Nacionālās apvienības spiediena iespaidā, taču situācija varētu mainīties jau nākamgad. Latvijai ir pienākums pildīt Eiropas regulas attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, tādēļ tirgot pastāvīgo uzturēšanās atļauju vairs neizdosies. Saskaņā ar likumu "Par pastāvīgā ES iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā", ārzemniekiem, kuri 5 gadus pēc kārtas dzīvojuši Latvijā ar īslaicīgās uzturēšanās atļauju, valstij būs pienākums izsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē IeM pārstāvji paziņoja, ka izmaiņas skars arī citus vīzu saņēmējus apmaiņā pret investīcijām.

Uzņēmumu amatpersonas saņems uzturēšanās atļauju ar viņu pienākumu izpildes derīguma termiņu ar nosacījumu, ka uzņēmumam ir aktīvs statuss. Piedāvāts atcelt prasību gaidīt, kamēr jaunizveidots uzņēmums nodzīvos gadu, pirms tiks atļauts iesniegt prasību par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu valdes loceklim. Vēl viens atvieglojums ir izsaukuma atcelšana uzturēšanās atļaujas noformēšanai uzņēmuma amatpersonai.

Jautājums, kurš pagaidām konceptuāli nav atrisināts, — kā būt ar ģimenes locekļu tiesībām atrasties Latvijā, ja pats investors ir miris.

Ierēdņu redzeslokā ir birokrātisko procedūru samazināšana. Tā, piemēram, mazināsies ārzemnieku skaits, kuriem ik gadu jāreģistrē uzturēšanās atļauja. Departaments ķeras pie elektronisko pakalpojumu paplašināšanas.

Obligātie integrācijas pasākumi ārzemniekiem tiks atcelti, jo pirmajā gadā nav devuši neko. Latviešu valodas zināšanu prasības pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanai tiks atceltas ģimeņu apvienošanās gadījumos, kā arī nostrādājot Latvijā vairāk nekā gadu un uzņēmumu amatpersonām. Starp citu, pret ES iedzīvotājiem nekādas prasības attiecībā uz valsts valodu vispār nedrīkst piemērot, paziņoja IeM Pilsonības un migrācijas departamenta (PMD) priekšnieka vietniece Maira Roze.

Darba migrācijas atvieglošana

Saskaņā ar PMD datiem, viesstrādnieki jau veido otru lielāko Latvijā legāli dzīvojošo ārzemnieku grupu pēc uzturēšanās atļaujas ieguvējiem apmaiņā pret investīcijām. Viņu skaits ir kļuvis gandrīz vienāds un sastāda ap 10 tūkstošiem. Nesen Ministru Kabinets kārtējo reizi paplašināja profesiju sarakstu, kurās valstij trūkst darba roku, un atviegloja ieceļošanas nosacījumus. Tā, piemēram, atbildes sagaidīšana no Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) par vakanci ir samazināta no 30 līdz 10 dienām, savukārt vidējā alga, ar kuru piesaista ārzemju darbiniekus samazinājusies no 1,5 no vidējās nozarē līdz 1,2.

Jaunie noteikumi paredz citus atvieglojumus. Piemēram, ja cilvēks nostrādājis Latvijā divus gadus, viņam dod 2 mēnešus jauna darba meklējumiem, mainot darba devēju tajā pašā nozarē.

Tāpat tiks atcelta prasība iegūt jaunu darba atļauju, mainot specialitāti vai amatu uzņēmuma ietvaros.

Ārvalstu darbinieki varēs iestāties bezdarba uzskaitē Nodarbinātības Valsts aģentūrā un iesniegt savus CV vakanču informācijas sistēmā.

Tāpat Maira Roze atzīmēja, ka ārvalstu speciālistiem, kuri ierodas darba meklējumos, uzreiz atļauts vest līdzi ģimenes locekļus, taču šīs tiesības izmanto nebūt ne visi. Paredzēts, ka līdz ar noteikumu atvieglošanu viesstrādnieku uzņemšanai darbā imigrantu ģimeņu skaits Latvijā ievērojami pieaugs.

Un kā tad latviskums un valsts valoda?

"Mūs vispār neinteresē, vai ārzemnieki zina latviešu valodu, tās ir viņu darba devēju un citu iestāžu rūpes. Ja profesija neparedz sabiedriskas funkcijas, valodas zināšanas vispār nav obligātas. Taču pastāv piemēri, kad cilvēkus aicina uz klientu apkalpošanu, un viņi, būdami dzimtenē, iziet intensīvu latviešu valodas kursu un veiksmīgi pielāgojas. Man ir zināms, ka šādā veidā Latvijā sākusi strādāt ukraiņu farmaceitu grupa," paziņoja Roze.

Līdz 2019. gada 31. martam IeM ir jāizstrādā jaunu Imigrācijas likuma redakciju, kurš varētu ievērojami paplašināt ārzemnieku tiesības atbilstoši Eiropas prasībām. Taču ar to nodarbosies jau jaunās Saeimas sastāvs.    

Pēc temata

Interese par uzturēšanās atļaujām pret investīcijām ir sarukusi desmitkārt
Nils Ušakovs kritizē valdības attieksmi pret uzturēšanās atļauju programmu

Galvenie temati