09:31 26 Septembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1777
  • RUB77.3603
Saeima

Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi mazākumtautību skolu pāreju uz latviešu valodu

© Foto: Reinis Inkēns, Saeimas Administrācija
Latvijā
Saņemt īso saiti
30

Strīdi par skolu reformu Saeimā turpinājās gandrīz trīs stundu garumā, ar 60 balsīm dokuments tik apstiprināts otrajā lasījumā.

RĪGA, 9. marts — Sputnik. Latvijas Saeimas deputāti 8. martā otrajā lasījumā atbalstīja Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kuri paredz praktiski pilnu skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, vēsta rus.lsm.lv.

Grozījumi tika apstiprināti vairāk nekā ar sešdesmit balsīm "par", taču gluži kā pirmajā lasījumā dokumenta apspriešana notika ļoti asās diskusijās.

"Saskaņas" partijas deputāts Andris Morozovs minēja visus iepriekš izskanējušos argumentus pret to: bilingvālo vidusskolu absolventi jau šobrīd bez problēmām iestājas augstskolās un mācās latviešu valodā — viņu valsts valodas zināšanas ir pietiekamas. Turklāt arī krieviski runājošo bērnu vecāki ir tādi paši nodokļu maksātāji kā visi pārējie, viņi nes ieguldījumu izglītības sistēmas finansēšanā, un ir tiesīgi pieprasīt, lai viņu bērnus mācītu dzimtajā valodā. Tādēļ nav iespējams saprast, kāda iemesla dēļ krievvalodīgie bērni arī turpmāk nevar turpināt mācīties dzimtajā valodā, pat privātskolās, kuras līdz ar jaunā likuma pieņemšanu nevarēs iegūt akreditāciju, uzsvēra Morozovs.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") savā Saeimas uzrunā norādīja, ka tas ir absurds, kad 27 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas strīdas par to, kādā valodā jāmāca bērni skolā. Uz Morozova vārdiem par nodokļu maksātājiem ministrs iebilda, ka izglītību privātskolās regulē valsts. Un ja jau valsts nosaka standartu, tad tai ir jānosaka arī mācību valoda.

Janvāra beigās Latvijas Ministru Kabinets atbalstīja grozījumus par pilnu skolu pāreju uz latviešu valodu. Mazākumtautību skolās saglabāsies iespēja mācīties dzimto valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Reformu paredzēts pabeigt 2021./2022. mācību gadā.

Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji uztvēra reformu ārkārtīgi negatīvi. Portālā Manabalss.lv sākās parakstu vākšana par bilingvālās izglītības atbalstu. Viena no petīcijām savāca nepieciešamo balsu skaitu Saeimas izskatīšanai, taču beigās tā tika noraidīta.

Latvijas Krievu savienības partija izstrādāja likumprojektu par nelatviešu skolu autonomijas ieviešanu, taču Ombudsmeņa birojs, Tieslietu ministrija, Izglītības ministrija un Saeimas Juridiskais birojs sniedza negatīvas atsauksmes dokumentam, un Centrālā vēlēšanu komisija atteica parakstu vākšanai tā atbalstam.

Krievu skolu aizstāvji arī veica vairākas protesta akcijas, kārtējais mītiņš paredzēts 10. martā. Latvijas krievu skolu aizstāvji plāno sarīkot gājienu no Francijas vēstniecības līdz ES pārstāvniecībai Rīgā, lai piesaistītu Eiropas valstu un organizāciju uzmanību mazākumtautību skolu pārejas problēmai uz mācībām latviešu valodā.    

Pēc temata

Šadurskis: bērni varēs iet skolā no septiņu gadu vecuma
Igaunijas studenti protestēs pret maksas augstāko izglītību
"Sitīsim skolotājus": skolu reforma – krievu skolu pedagogu bezdarbības rezultāts
Latvijas skolu reformu novērtēs Eiropas Padome

Galvenie temati