18:35 27 Maijs 2018
Rīga+ 24°C
Tiešraide
  • USD1.1675
  • RUB72.4935
Ventspils osta

Lai Rīga stāv ledū: februārī palielinājies Ventspils kravu apgrozījums

© Foto: Ventspils brīvostas pārvalde
Latvijā
Saņemt īso saiti
16

Ventspils ostas kravu apgrozījums februārī palielinājies gandrīz par 9%, salīdzinot ar izgāzušos janvāri.

RĪGA, 8. marts — Sputnik. Latvijas Ventspils ostas kravu apgrozījums šī gada janvārī un februārī samazinājies par 31%, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, līdz 3 091 miljonam tonnu. Februārī tika apstrādāti 1,614 miljoni tonnu, kas ir apmēram par 9% vairāk, nekā janvārī, vēsta portnews.ru.

Janvārī un februārī lejamo kravu pārkraušanas apjomi ostā samazinājušies par 25%, līdz 1,924 miljoniem tonnu, sausās kravas samazinājušās par 53%, līdz 734 tūkstošiem tonnu, ģenerālā krava pieaugusi par 13%, sastādot 433 tūkstošus tonnu.

Konteineru apgrozījums norādītajā periodā sastādījis 772 TEUs (analoģiskajā periodā pērn konteineri netika pārkrauti). Pasažieru skaits sastādījis 29 464 cilvēkus (+12%). Atskaites periodā kuģu ienākšana ostā samazinājusies par 8%, līdz 229.

2018. gada janvārī Ventspils ostas kravu apgrozījuma kritums, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, sastādījis 42%.

Iepriekš Ventspils mērs Aivars Lembergs paziņoja, ka februārī ostā tiek prognozēta kravu apgrozījuma apjomu palielināšanās, Somijas līča aizsalšanas dēļ. Lembergs paziņoja, tostarp, par ogļu kuģu apkalpošanu Ventspils ostā, kuras bija plānots pārvest caur Rīgu.

"Es labprāt sagaidītu, ka Somu līcis būtu aizsalis līdz Jāņiem, pat ja būs vēss Ventspilī — pacietīsim," paziņoja mērs.

Ventspils osta atrodas pie Ventas upes ietekas, tā ir aprīkota ar termināliem naftas, naftas produktu, šķidro ķimikāliju, minerālvielu, metāla, meža un zivju produkcijas, ogles, konteineru un Ro-Ro treileru iekraušanai un izkraušanai. 2017. gadā ostas kravu apgrozījums sastādīja 20 miljonus tonnu.

Latvijas tranzīta nozare pazaudēja ievērojamu daļu kravas Krievijas nolūku dēļ attīstīt savu infrastruktūru pie Baltijas jūras, kā arī palielināt Ļeņingradas apgabala dzelzceļu kravnesības spēju.

Baltijas valstis meklē citas kravas, kuras varētu aizvietot Krievijas kravas un kompensēt ievērojamus peļņas zaudējumus. Viens no perspektīviem variantiem ir kravu tranzīts no Āzijas valstīm, it sevišķi no Ķīnas, "Jaunā zīda ceļa" projekta ietvaros.

Turklāt Latvija cer iekļauties koridorā "Ziemeļi — Dienvidi" starp Indiju un Ziemeļeiropu.

Latvijas tranzīta sektora un valsts varas pārstāvji veic dialogu ar Krieviju sakarā ar sadarbības attīstību kravu pārvadājumu nozarē. Tā, piemēram, 2017. gada vasarā notika pirmā kopš 2013. gada Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde, kurā šis temats bija viens no galvenajiem.

Darbu šajā virzienā veic arī Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš. Latvijas diplomāts 13. februārī rīkoja tikšanos ar RŽD viceprezidentu Vjačeslavu Pavlovski. Pēc Riekstiņa sacītā, par galveno tikšanās tematu kļuva sadarbība kravu pārvadājumu un pasažieru satiksmes nozarē.

Pēc temata

Latvijas uzņēmums: dīzeļdegvielas tranzīts samazinās, no "caurules" zog
Bez Krievijas kravām tūkstošiem ostu un LDz darbinieku varētu palikt uz ielas
Eksperts: ar šādu Latvijas politiku diez vai varētu cerēt uz tranzītu no Krievijas
Latvijas ostām gada laikā nav izdevies palielināt kravu apgrozījumu

Galvenie temati