RĪGA, 12. janvāris — Sputnik. Rīgas reģionā palielinās zādzību skaits no privātmājām, zagļus nebiedē nedz suņi, nedz signalizācija — savākt visu, kas vajadzīgs, viņi pagūst līdz policijas ierašanās, vēsta Latvijas Radio 4 raidījums "Doma laukums".
Ivars Šulcs dzīvo privātmājā netālu no Rīgas — Langstiņos. Un, ja agrāk viņš un viņa kaimiņi pat ieejas durvis neslēdza ciet, tad tagad šeit aizdomājušies par to, kā pasargāt sevi no laupītājiem.
"31. decembrī mūsu rajonā aplaupītas divas mājas uzreiz. Manus kaimiņus vienu māju tālāk un tos, kuri dzīvo pretī. Pēc tam es dzirdēju, ka tajā pašā laika posmā tika aplaupīta viena māja Berģos un vēl viena kaut kur netālu. Tas ir šoks, jo agrāk pie mums bija ļoti mierīgi," pastāstīja mājas īpašnieks.
Saskaņā ar IeM statistiku, 2015. un 2016. gadā Langstiņos tika reģistrēta tikai pa vienai zādzībai no privātmājām, savukārt pērn šis skaitlis sasniedza desmit, turklāt divas zādzības tika pastrādātas pēdējās divās dienās.
"Es domāju, ka tā ir kaut kāda banda, kurai jau lieta iet no rokas. Tādēļ paraksts viens — zagļi ielaužas mājās pa tumsu. Parasti, kad mājās neviena nav. Piemēram, kādā gadījumā kaimiņi aizbrauca ciemos uz pāris stundām, otrajā — atpūsties uz divām dienām. Viņus neinteresē, vai mājā ir signalizācija vai suns. Viņi apzaga māju, kurā bija gan viens, gan otrs," pastāstīja Šulcs.
Pēc viņa sacītā, laika posms, no brīža, kad nostrādā signalizācija, līdz brīdim, kad ieradīsies apsardze, zagļiem izrādījās pilnībā pietiekami, lai iznestu visu.
"Viņi jau ir labi informēti, kas kur stāv," uzskata Šulcs.
Zagļus neaptur pat mājas saimnieka atrašanās tajā. Kamēr saimnieki atrodas pirmajā stāvā, kramplauži apzog otru.
Videonovērošana
Dažas pašvaldības, izvērtējot situācijas nopietnību, ķērās pie problēmas risināšanas vietējo varas iestāžu līmenī.
"Daudzās pašvaldībās (manuprāt, Stopiņu vai Salaspils) uzstādīja videonovērošanu ciematos. Un rezultāts ir ļoti labs. Mēs arī vērsāmies mūsu pašvaldībā ar līdzīgu lūgumu," pastāstīja Šulcs.
Lai pasargātu savu īpašumu, arī namīpašnieki var uzstādīt videonovērošanu privātā teritorijā, taču, parasti, tas izmaksā pietiekami dārgi.
"Par katru kameru ir jāmaksā. Viss ir atkarīgs no paša cilvēka, ko viņš vēlas. Nevar būt puse drošības: tā vai nu ir, vai tās nav. Ja izskata pēc uzlikt vienu kameru, kura aptver 30% teritorijas, ne par kādu drošību nevar būt ne runas," paskaidroja Latvijas Biznesa drošības asociācijas vadītājs Jānis Zeps.
Taču namīpašnieki, parasti, ietaupa un izvēlas lētāko variantu. Te arī rodas zādzību vilnis, uzskata Zeps.
Pēc viņa domām, vienīgais problēmas risinājums ir kvalitatīva signalizācija, kura ir sadalīta sektoros.
"Tiek veidoti vairākas aizsardzības robežas iekļūšanai: sensoru signalizācija gar žogu, pirmā un otrā stāva, garāžas, šķūņa bloķēšana. Kad cilvēks dodas pie miera, viņš ieslēdz signalizāciju zonās, kur nevienam nevajadzētu būt. Mēdz būt, ka zaglis iekļūst, signālu saņem apsardze, viņi ierodas un aiztur zagli sētas teritorijā, kamēr saimnieki guļ," pastāstīja Zeps.
Ja naudas signalizācijai nav — modrība glābs
Policijā namīpašniekiem iesaka neaizmirst par modrību un piedāvā vieglus padomus, kā pasargāt savu māju no zagļiem.
"Uzmanīgi jāseko līdzi tam, vai apkaimē nav parādījušies sveši cilvēki vai mašīnas. Glābt var arī labi izgaismota teritorija. Zagļiem ir vieglāk apzagt māju, kurai apkārt ir tumsa. Turklāt mēs iesakām atstāt ieslēgtu gaismu telpās pat tad, kad saimnieks dodas prom. Taču nevajag aizmirst par aizkaru aizvilkšanu, jo pretējā gadījumā zaglis viegli varēs apskatīt, kas un kur jums stāv, un sapratīs mājas plānojumu, lai pēc tam vieglāk būtu to apzagt," paziņoja Valsts policijas pārstāve Gita Gžebovska.
Tāpat kārtības sargi iesaka neatstāt atvērtus logus telpās, kur neviena nav.
"Ja jūs atvērāt logu pat uz ziemas vēdināšanu otrajā stāvā, kamēr paši atrodaties pirmajā, zaglim nemaksā neko uzlauzt to un iekļūt jūsu mājā. Ja jūs pamanījāt kaut ko aizdomīgu, nekavējoties zvaniet uz policiju," brīdina Gžebovska.
