08:03 18 Jūlijs 2018
Tiešraide
  • USD1.1707
  • RUB73.1793
На избирательном участке в Посольстве России

Latvija neļaus Krievijai atvērt papildu vēlēšanu iecirkņus

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
20

Latvija, sekojot Igaunijas paraugam, atbildēja ar atteikumu Krievijas lūgumam atļaut papildus vēlēšanu iecirkņu atvēršanu divpadsmit pilsētās; pētnieks Māris Cepurītis pārliecināts, ka Krievija vienkārši vēlas parādīt, cik daudz Latvijā ir Krievijas pilsoņu.

RĪGA, 11. janvāris — Sputnik. Latvijas ĀM nedos savu piekrišanu papildus vēlēšanu iecirkņu atvēršanai divpadsmit Latvijas republikas pilsētās Krievijas prezidenta vēlēšanām šī gada martā, vēsta portāls la.lv

Kā paziņoja Latvija ārpolitikas iestādes preses sekretārs Gints Jegermanis, attiecīga nota nodota Krievijas vēstniecībai.

Krievijas pilsoņi varēs nobalsot tikai Krievijas vēstniecības, konsulārās nodaļas un sociālās nodrošināšanas nodaļas ēkās Rīgā, kā arī ģenerālo konsulātu telpās Daugavpilī un Liepājā.

Tiem, kas dzīvo citās pilsētās, būs jāierodas norādītajos iecirkņos, lai nobalsotu.

Jegermanis piebilda, ka šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz izveidojušos savstarpējības praksi, jo Latvija organizē savas vēlēšanas un referendumus tikai vēstniecības telpās Maskavā, kā arī konsulārajās pārstāvniecībās Sanktpēterburgā, Pleskavā un Kaļiņingradā. Krievija vērsās ar līdzīgu lūgumu pie Igaunijas un Lietuvas varas iestādēm. Igaunijas ĀM arī atbildēja ar atteikumu, Lietuvas vadība pagaidām nav paziņojusi savu lēmumu.

Krievijas Valsts Domes vēlēšanās 2016. gada septembrī Krievijas vēstniecība veica pirmstermiņa izbrauciena vēlēšanas desmit Latvijas pilsētās.

Un arī te "hibrīdais karš"

Saskaņā ar Krievijas likumdošanu, vienā vēlēšanu iecirknī nevar būt vairāk par trim tūkstošiem balsotāju.

Latvijā ir vairāk nekā piecdesmit tūkstoši Krievijas pilsoņu, no tiem vairāk nekā trīsdesmit tūkstošiem ir balss tiesības.

Ja ņem vērā, ka Krievijas vēstniecības rīcībā ir piecas telpas trīs pilsētās, jeb pieci vēlēšanu iecirkņi, kļūst acīmredzama neatbilstība.

Taču portāls la.lv uzskata, ka vēlme atvērt papildus iecirkņus varētu būt  vien "hibrīdā kara elements", jo Krievija ar šāda lūguma palīdzību it kā cenšas "parādīt savu ietekmi Baltijas valstīs".

"Tas izskatās pēc Krievijas sabiedrisko attiecību gājiena, lai parādītu it kā lielo Krievijas pilsoņu skaitu Latvijā," citē Austrumeiropas Politikas pētījumu centra eksperta Māra Cepurīša viedokli portāls.

Cepurītis uzsvēra, ka vairums Krievijas pilsoņu Latvijā atrodas tiešā Krievijas mediju ietekmē un saskaras ar Krievijas sociālo un ekonomisko realitāti. Daudzi no viņiem aktīvi balso. Tādēļ Krievija cenšas nodrošināt saviem Latvijā dzīvojošajiem pilsoņiem iespēju piedalīties vēlēšanās.

Lai brauc uz Rīgu

Pētnieks atbalstīja Latvijas ĀM lēmumu.

"Ja igauņi pateica nē, tad es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc mums būtu bijis jāļauj atvērt papildu iecirkņus. Balsošana var notikt Krievijas diplomātiskajās pārstāvniecības, bet, piemēram, Jūrmalā dzīvojošie Krievijas pilsoņi var atbraukt uz Rīgu," pateica Cepurītis.

Portāls la.lv uzskata, ka jebkurš Latvijas lēmums ir Krievijai izdevīgs informācijas kontekstā. Ja Latvija izlemtu atvērt papildus iecirkņus, tas "ļautu Krievijai palielināt savu informatīvo un politisko klātbūtni Latvijā, savukārt atteikšanās "dos iespēju paust nožēlu sakarā ar ierobežojumiem un rusofobiju".

Otru scenāriju apstiprināja arī Cepurītis, kurš novilka paralēli ar skolu reformu, kura paredz krievu valodas izspiešanu no vidējās izglītības.

Krievijas prezidenta vēlēšanas notiks šī gada 18. martā, vēlēšanu kampaņa oficiāli startēja 18. decembrī. Saskaņā ar Krievijas Federācijas Konstitūciju, valsts vadītājs tiks ievēlēts uz sešu gadu termiņu ar vienlīdzīgu un tiešu vispārēju slepenu balsošanu.    

Pēc temata

Saeima izskatīs iniciatīvu par tiešajām prezidenta vēlēšanām
Eiropieši noskaidrojuši, kam pateikties par iejaukšanos vēlēšanās

Galvenie temati