RĪGA, 26. decembris — Sputnik. Kaut gan krievi var izjust sava kultūras mantojuma draudus Latvijā, maz kurš no viņiem patiešām vēlētos, lai valsti vadītu Putins, pastāstīja LTV intervijā britu politologs Marks Galeoti.
Galeoti ir pārliecināts, ka Maskava cenšas iesist mietu starp Latvijas krievvalodīgajiem un pārējo sabiedrību, izmantojot dažādus politiskus līdzekļus. Taču "Maskavas propagandai" ir savi ierobežojumi.
"Neviens patiesībā nesaka, ka valsts būtu daudz labāk pārvaldīta, ja to vadītu Putins," uzskata politologs.
Pēc pētnieka domām, kaut gan krievi varētu būt neapmierināti ar dzīvi Rīgā, vēl kaut kur, varētu just draudus savam krievu mantojumam, maz kurš no viņiem, apsverot visus par un pret, vēlētos būt par Krievija Federācijas pilsoni.
"Piektā kolonna"
Galeoti ir pārliecināts, ka Krievijas propaganda negrib vienkārši mobilizēt krievvalodīgos, bet gan cenšas likt latviešiem izturēties pret krievvalodīgajiem kā pret "bloku".
"Un viena no manām bažām ir tā, ka, jo vairāk mēs domājam par viņiem kā par vienotu grupu, jo vairāk mēs viņus par tādu pārvēršam," paziņoja politologs.
Galeoti uzskata, ka Krievija ir ieinteresēta, Latvijā krievvalodīgajos saskata "potenciālo piekto kolonnu un ienaidnieka aģentus".
"Skaidrs, ka viņi tādi nav. Mēs redzam (Maskavas — red.) centienus kultivēt šīs lūzuma līnijas," uzsvēra pētnieks.
Marks Galeoti ir britu politologs, Prāgas Starptautisko attiecību institūta zinātniskais darbinieks, konsultāciju kompānijas Mayak Intelligence direktors, kurš nodarbojas ar starptautiskās noziedzības jautājumiem drošības problēmām, kas saistītas ar Krieviju, tiek uzskatīts par speciālistu, kurš pārzina Krievijas specdienestus.
Savējais — svešais
Atgādināsim, ka Latvijas oficiālās personas, it sevišķi Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji, pieļauj kritiskus publiskus naidīga rakstura paziņojumus attiecībā pret krieviem. Šogad īpaši lielas diskusijas izraisīja NA deputāta Edvīna Šnora izteiciens par "krievu utīm", kurā, tomēr, neatrada nacionālā naida kurināšanas pazīmes.
Apmēram pirms gada Nacionālā apvienība pieņēma rezolūciju "par sabiedrības saliedētību un Latvijas rusifikācijas mēģinājumiem", kur skaidri rakstīts, ka ir jāsekmē to krievvalodīgo izbraukšanu no valsts, kuriem nav pieņemama Latvija ar latviešu nācijas un latviešu valodas dominēšanu.
Neskatoties uz aktīviem krievvalodīgās sabiedrības protestiem, tika apstiprināta pilna vidējās izglītības pārejas programma uz mācībām latviešu valodā līdz 2021./2022. mācību gadam. Mazākumtautību skolās dzimtajā valodā tiks pasniegti vien daži priekšmeti, kuri saistīti ar dzimto kultūru un literatūru.
