12:37 23 Augusts 2019
Tiešraide
  • USD1.1083
  • RUB72.7560
Dzelzceļš

Lemešonoks: katrs vagons no Krievijas atgādina par Latvijas tranzīta agoniju

© Wikipedia/ Jānis Vilniņš
Latvijā
Saņemt īso saiti
118

Grūti noliegt dzelzceļa elektrifikācijas nozīmi, taču Latvijai tranzīta apjomu krišanās apstākļos tā ir naudas ierakšana zemē, uzskata publicists Dainis Lemešonoks.

RĪGA, 23. decembris — Sputnik. Tranzīta kravu apjoms Latvijā negrozāmi krītās, un Latvijas dzelzceļa (LDz) plāni iztērēt pusmiljardu eiro elektrifikācijai izskatās kā vēlme "grābt" Eiropas naudu un "ierakt zemē", raksta publicists Dainis Lemešonoks. Viņa teikto publicējis portāls Vesti.lv.

Publicists atzīst, ka šķiet vilinoši valsts ekonomiku uzsildīt ar 347 miljoniem eiro no "bagātā €-onkuļa kabatas" elektrifikācijas projektam, vai ar 519 miljoniem, ieskaitot LDz kredītu, ko Eiropas Investīciju banka izsniegtu "uz izdevīgākiem nosacījumiem, nekā sākotnēji prognozēts" (pēc LDz viceprezidenta Aivara Strakšas teiktā). "Rastos daudzas labi apmaksātas darbvietas, būvējot un apkopjot elektrificētam dzelzceļam nepieciešamo infrastruktūru. Tikai vai mēs tādējādi kaut ko sasildīsim – vai tomēr pārkarsēsim?" — vaicā publicists.

Viena lieta ir tērēt eironaudu viesu namiem, kas pēc tam pārvēršas par nekustamo īpašumu projektiem vai tiek legalizēti kā būvētāju rezidences. Protams, tas nav labi, taču arī lielu skādi neradīja, raksta Lemešonoks. Pavisam cita lieta ir piesaistīt milzu summas ar lielu piemaksu/aizdevumu, ko LDz cer sanemt no iekasētās infrastruktūras izmantošanas maksas.

"Projekts tiek plānots laikā, kad tranzīta apjoms nepielūdzami krītas un jebkādi nozares atkopšanās solījumi izklausās arvien neticamāk," — uzsver Lemešonoks.

Elektrifikācijas projekts būs rentabls, ja pa dzelzceļu tiks regulāri pārvadāts liels kravu apjoms, raksta publicists. Taču šogad līdz novembrim dzelzceļš pārvadāja 36,576 miljonus tonnu – par 4,8% mazāk nekā pērn), un tendence kravas pārvadājumu apjomu pieaugumam nav manāmas.

Klaipēdas jūras osta
© Sputnik / Андрей Александров

"Tātad, ļoti ticams, vēl esošo kravu pārvadātājiem (tāpat arī valsts budžetam, kā to paredz eksministrs Anrijs Matīss) pavisam banāli tiks uzskrūvēti tarifi, lai EIB laicīgi saņemtu kredīta atmaksājumus", — raksta Lemešonoks.

Vēl tiem nāksies pirkt vai nomāt elektrolokomotīves – dzelzceļu taču neelektrificēs tādēļ, lai pa to drīkstētu braukāt morāli un ekoloģiski nepilnvērtīgas dīzeļlokomotīves, viņš norādīja.

Aiciniet Lukašenko

Krievija konsekventi īsteno savu lēmumu pārorientēt kravu plūsmas uz savām ostām, tāpēc "katra tonna, kas šķērso Zilupi, šķiet kā mazs brīnums – vai kā nozares agonijas sadistiska paildzināšana", raksta Lemešonoks.

Daudzsološie stāsti par tranzīta maršrutiem caur Baltkrieviju uz Kazahstānu, Ķīnu vai pat Indiju diemžēl pārāk uzkrītoši atgādina puķainos solījumus, ar kādiem reiz, XIX gadsimtā, tika "atnaudoti" Panamas kanāla rakšanas franču projekta naivie investori, viņš norāda. Pēc publicista domām, tranzītā vairs nav jūtama izaugsmes konjunktūra, "tāpēc LDz izmisīgi cenšas uzburt nozares gaišo nākotni ar verbāliem un datorgrafiskiem līdzekļiem".

"Mani pašu pārliecinātu Ulda Auguļa un Edgara Rinkēviča, satiksmes un ārlietu ministra, publiski izteikts kopējs galvojums: jā, ne-Krievijas tranzīta projekti tiešām ir reāli, kravu apjomi augs un elektrifikācija būs rentabla visiem – arī pārvadātājiem, ne tikai EIB! Diemžēl tas pārliecinātu tieši tāpēc, ka abi kungi diez vai jebkad tādu zvērestu nozarei un sabiedrībai dotu," — raksta Lemešonoks.

Krievijas tranzītu daļēji aizvietot iespējams tikai sadarbībā ar Baltkrieviju, uzskata publicists un iesaka dzelzceļniekiem ataicināt ciemos prezidentu Aleksandru Lukašenko, pirms tērēt naudu elektrifikācijai.

"Lai kaimiņvalsts galva (vai viņa pilnvarots ministrs) Rīgas pilī vai uz Ventspils Ziemeļu mola mums apsola, ka no Lielā akmens kravas ripos uz Latvijas ostām. Tādā gadījumā, kā smejies, elektrificējieties droši, boļše voprosoff ņet!" – secina publicists.

Iepriekš arī "Baltijas asociācijas – transports un loģistika" prezidente Inga Antāne kritizēja Latvijas Dzelzceļu par pārvadājumu pakalpojumu tarifu palielināšanu un dārgās elektrifikācijas plāniem. Viņa norādīja, ka tas parada LDz konkurētnespējīgu salīdzinājumā, piemēram, ar Lietuvas dzelzceļiem. Ja LDz stratēģija šajā jomā nemainīsies, kravas no Ķīnas un citām Āzijas valstīm uz Latviju nedosies, uzskata Antāne.

Taču AS "Latvijas Dzelzceļi" viceprezidents Aivars Strakšas un audita kompānija Ernst & Young, kas aplēsa elektrifikācijas projekta rentabilitāti, nešaubās, ka tas ir ekonomiski pamatots.

Ernst & Young pārstāvis pastāstīja, ka pat situācijā, ja kravu pārvadāšanas gada apjoms pa Latvijas dzelzceļu kritīsies līdz zemākajai atzīmei – 30 miljoniem tonnu gadā, arī šajā gadījumā projekts būs izdevīgs Latvijas tranzītam.

Pēc temata

Kravu apgrozījums Rīgas ostā joprojām krītas
Krievijas ostas un dzelzceļš noskaidrojis, kā "atņemt" baltkrievu kravas Baltijai
Latvijas ostas zaudējušas kravu apgrozījumu 6 miljonu tonnu apmērā

Galvenie temati