10:46 22 Septembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1030
  • RUB70.3933
Maskava

Ziņojums Saeimā: ar Maskavu un Pēterburgu draudzēties bīstami, tad jau labāk ar Pleskavu

© Sputnik / Natalia Seliverstova
Latvijā
Saņemt īso saiti
41

Sadarbība ar Latvijas reģioniem Krievijai dāvā iespēju īstenot tautiešu politiku, brīdināja politologs Andis Kudors. Viņš ieteica pašvaldībām konsultēties ar Latvijas ĀM un dažkārt – arī ar Drošības policiju.

RĪGA, 22. decembris — Sputnik. Maskava un Sanktpēterburga aktīvi īsteno Krievijas tautiešu politiku, tāpēc sadarbība ar šiem reģioniem nesakrīt ar Latvijas ārpolitikas interesēm, pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Andis Kudors intervijā Latvijas radio 4.

Tādi ir centra ekspertu slēdzieni pētījuma "Latvijas reģioni un valsts ārpolitika: Krievijas faktora izpēte" rezultātā, kas tika prezentēts Saeimā 19. decembrī. Pētnieki izvērtēja Latvijas reģionu ārējo aktivitāti laika posmā no 2007. līdz 2016. gadam.

Kudors uzsvēra, ka vara Krievijā ir ļoti centralizēta, pašdarbības šeit nav. Reģioni strādā sadarbībā ar Kremli un nereti īsteno ne tikai zemāka līmeņa projektus, bet arī valsts ārpolitiskos mērķus. Latvijas pašvaldībām nāktos to ņemt vērā.

Uzmanību! Jūs izmanto

Pētniekus īpaši satraukusi tautiešu politika. Kā piemēru Kudors minēja Sanktpēterburgas Ārējo sakaru komitejas darbību, kas aktīvi piedalās minētās politikas īstenošanā: uzaicina skolotājus no Latvijas, tautiešu organizāciju pārstāvjus, organizē dažādas konkurences. Tikpat aktīva šajā jomā ir arī Maskavas politika.

"Ne visa, taču daļa tautiešu politikas kaitē integrācijas procesam Latvijā, latviešu un krievvalodīgo attiecībām, īpaši ar vēstures interpretāciju saistītajos jautājumos," — klāstīja Kudors.

Politologs skaidroja, ka vēstures vērtējumu cenšoties ietekmēt arī Krievijas konsulāti Latvijā, piemēram, Daugavpils konsulāta pārstāvji obligāti piedalās ar vēsturi saistītos pasākumos.

"Arī Latvijai ir politika sakariem ar diasporu ārvalstīs, taču mēs necenšamies ietekmēt politisko procesu, piemēram, Īrijā," — uzsvēra politologs.

Ušakovu norāja

Pētnieka neizpratni radījis fakts, ka Rīgas vadība jau vairākkārt demonstrējusi, ka tās prioritāte ir Krievija. Pēc viņa domām, Maskava to izmanto.

Kudors atgādināja, ka bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs pārmetis Latvijai krievvalodīgo apspiešanu un salīdzinājis valsts politiku ar Pola Pota režīmu Kambodžā.

"Bet Rīgai viņš bija labākais partneris! Tas kaut ko apliecina," — norādīja politologs.

Tikpat daiļrunīgs, pēc viņa domām, ir arī fakts, ka jau 2014. gada septembrī Rīgas mērs Nils Ušakovs piedalījies pasākumā Maskavā, lai arī tas jau noticis pēc "Krimas aneksijas". Turklāt Ušakovs vairākkārt iebildis pret sankciju pagarināšanu, lai arī tā ir Eiropas Savienības kopīga politika.

"Daugavpils un Rēzeknes gadījumā vairāk vai mazāk ir skaidrs, kāpēc tām ir īpaši sakari ar Krieviju — vienkārši tā ir līdzās. Bet Rīga nav Latgale. Ja to izvēlas Rīga, rodas jautājumi," — uzskata Kudors.

Gaismas stars tumsas valstībā

Toties pret Pleskavas ārpolitiku Andis Kudors neiebilst.

"Principā, tā ir normāla sadarbība ar dažādām Latvijas pašvaldībām, īpaši Latgalē," — viņš teica.

Kudors pastāstīja par Latvijas uzņēmēju darbu Pleskavā — tur strādā jau 140 uzņēmumi ar jaukto kapitālu (no Igaunijas — tikai 40).

Pleskava attīsta Hanzas ideju, un politiķis nesaskata šajā viedoklī neko nosodāmu.

Aizliegt nevar

Kudors neuzskata, ka demokrātiskā valstī būtu iespējams tieši ierobežot pašvaldību ārējo aktivitāti.

Prezentācijas laikā Saeimā viņš ierosināja attīstīt nacionālās valdības un pašvaldību saziņu, lai pašvaldību vadītāju rīcībā būtu vairāk informācijas un viņi izprastu plašāku sadarbības kontekstu.

Ja Krievijas pārstāvji piedāvā sadarbību kādā ar tautiešu politiku saistītā jomā, Kudors iesaka konsultēties ar Latvijas Ārlietu ministriju, bet dažos gadījumos — arī ar Drošības policiju.

Pēc temata

Eiropas Komisijas vadītājs iestājies par attiecību atjaunošanu ar Maskavu
Eiropieši atzinās, ka vēlas mainīt attiecības ar Krieviju
Jurkāns: Latvija nolādēs dienu, kad Krievija kļūs vāja
Mamikins: Latvija ik gadus zaudē miljardu eiro Krievijas embargo rezultātā

Galvenie temati