05:49 24 Augusts 2019
Tiešraide
  • USD1.1065
  • RUB72.9469
Lidosta

Katru dienu Latviju pamet 30 cilvēki

© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijā
Saņemt īso saiti
124

Neskatoties uz to, ka Latvijā šobrīd tiek atzīmēts darba spēka trūkums, emigranti nesteidzas atgriezties, jo, pirmām kārtām, devās prom pēc konkurētspējīgām algām un labklājības.

RĪGA, 18. decembris — Sputnik. Ikdienu no Latvijas aizbrauc ap 30 cilvēkiem, vēsta Latvijas Radio 4 programma "Doma laukums".

Kā ēterā pastāstīja biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" vadītājs Jānis Kreilis, jau gadu viņa organizācija strādā pie tā, lai apvienotu tos, kuri strādāja, dzīvoja, mācījās ārzemēs, taču atgriezās mājās.

"Mēs cenšamies radīt vidi, kura būtu labvēlīga, lai aizbraukušie atgrieztos, un atbrīvotu Latviju no mītiem, ka šeit vairs nekas nenotiek, darba nav, neko neražo. Visi šie mīti jau sen nav aktuāli Latvijai," paziņoja Kreilis.

Savukārt socioloģe Aija Lulle, kura specializējas migrācijas procesu pētījumos, skaidro, kādēļ valsts esošā stratēģija nestrādā.

"Iemesli, kuru dēļ izgāzās esošā migrācijas politika, saistīti ar šis tēmas politizēšanu. Taču par migrāciju var domāt kā par faktoru, kurš paaugstina konkurētspēju. Tad tas kardināli izmainīs pieeju problēmai un to, uz kā balstīsies mūsu migrācijas politika," uzskata socioloģe.

Tā, piemēram, starptautiskās kompānijas Move guides Igaunijas filiāle, kura plīdz cilvēkiem pārvākties, lika uzsvaru uz iemesliem, kuri liek cilvēkiem pamest Baltijas valstis, — tā ir iespēja nopelnīt un saņemt pienācīgu dzīves līmeni. Tuvākajos 10-15 gados, saskaņā ar kompānijas pārstāvja Kristiāna Lipika prognozēm, Eiropā izveidosies apmēram 15 lieli centri, kuri cīnīsies par talantiem. Šīs pilsētas piesaistīs darba spēku un palielināsies uz tā rēķina.

"Mēs palīdzam atrast cilvēkiem pasaules labākās pilsētas dzīvei un darbam. Balstoties uz pārvākšanās statistiku,  mēs tāpat sniedzam rekomendācijas pilsētu vadībai, kā labāk piesaistīt sev talantus. Skatoties uz Baltijas reģiona makroekonomiskajiem rādītājiem, es domāju, ka nākamo 10 gadu izaicinājums būs tieši talantu piesaistīšanā.

Minēšu piemēru. Mūsu Tallinas ofisam mēs piesaistījām divus inženierus no Indijas. Pētījumi liecina, ka viens šāds tehniskās nozares speciālists dod darbu pieciem pakalpojumu nozares pārstāvjiem. Ekonomikai tas nozīmē papildus darba vietas, jo cilvēkam būs nepieciešams noīrēt dzīvokli, noalgot auklīti laikam, kamēr viņš ir aizņemts darbā, iespējams, viņam būs apkopēja vai lietvede, viņš ies pie friziera, pirks produktus un tā tālāk.

Ekonomika slīdēs augšup. Tādēļ sanāk, ka noalgojot divus augstas kvalifikācijas speciālistus, mēs nodrošinām 10 darba vietas Igaunijas ekonomikai. Un tie ir tikai divi inženieri, un ja tādu būs simts vai tūkstotis?" jautā Lipiks.

Ne vienmēr ideja ar ārvalstu darba spēku atnes vēlamo rezultātu. Tā, piemēram, pēc LTV7 krievu apraides galvenās redaktores Olgas Proskurovas sacītā, no 2014. līdz 2016. gadam, palaižot projektu trīs gadus pēc kārtas, Latvijā saskarās ar televīzijas žurnālistu plūsmu no Krievijas. Kanāla vadība domāja piesaistīt viņus, taču nekas no šīs idejas neiznāca.

"Divas problēmas, ar kurām mēs saskarāmies, — pirmkārt, diemžēl, tobrīd viņi nevarēja ražot tematu saturu, kas attiecas uz Latviju, jo faktiski nezināja neko par vietējo kontekstu, nevarēja lasīt latviešu valodā, pārbaudīt ziņu aģentūras latviešu valodā, nevarēja ņemt intervijas latviešu valodā — piemēram, tiem deputātiem, kuri nesniedz interviju citās valodās," paziņoja Proskurova.

Par otru problēmu, pēc viņas sacītā, kļuva zemais algu līmenis, kuram speciālisti no Krievijas nebija gatavi.    

Pēc temata

Līdzināties! Mierā! Kāpēc vietējie iedzīvotāji bēg no Baltijas valstīm
Lietuvas valdība aicina skolēnus piedalīties emigrācijas jautājumu risināšanā
Emigranti neatgriezīsies Latvijā bez nopietna iemesla
Šeit cilvēki nav sātīgi paēduši: žurnāliste no Krievijas apmeklējusi Latviju

Galvenie temati