19:08 11 Decembris 2017
Rīga+ 0°C
Tiešraide
Darbs pie datora

Hakeris: e-veselība – tas ir šausmas un 14 miljoni eiro, kas aizlidojuši skurstenī

© Sputnik / Владимир Песня
Latvijā
Saņemt īso saiti
38

Hakeris Neo kopā ar ģimenes ārstu pārbaudīja e-veselību un nonāca pie secinājuma, ka šī programma ir radīta nevis ar mērķi palīdzēt ārstiem efektīvāk ārstēt pacientus, bet gan efektīvāk izmantot eirofondu naudu.

RĪGA, 7. decembris — Sputnik. Ilmārs Poikāns, Latvijā labāk pazīstams kā hakeris Neo, kopā ar ģimenes ārstu pārbaudīja portālu eveseliba.gov.lv — Elektroniskās veselības aprūpes sistēmas (EVAS) elementu un bija sašutis par to, ko viņam izdevies noskaidrot. Par to viņš pastāstīja savā Facebook lapā.

"Tās IR pilnīgas šausmas. Ja kāds mēģinātu mani piespiest strādāt ar tik nelietojami lēnu un nestabilu sistēmu kā eveseliba.gov.lv, tad man draudētu kriminālpants par smagu miesas bojājumu nodarīšanu, "taisnojot līkās rokas" par šādas sistēmas izstrādi atbildīgajām personām. Es teiktu, ka manī pat radās gluži profesionāla interese noskaidrot, KĀ iespējams izstrādāt tik lēndarbīgu un neefektīvu sistēmu. Pacientu datu drošību šoreiz pat neanalizēsim, tas ir atsevišķs stāsts," — raksta Poikāns savā publikācijā.

Hakeris uzskata, ka ģimenes ārstu pretenzijas pret EVAS ir pamatotas un paziņoja, ka tagad saprot, kādēļ viņi ir gatavi uz jebkādiem konfliktiem ar Veselības ministriju, lai tikai neizmantotu tik neērtu un lēnu sistēmu, ka tās izstrādē ieguldītie 10 gadi un 14,5 miljoni eiro ir tīrais izsmiekls gan par ārstiem, gan pacientiem.

Poikāns pastāstīja, ka, tiklīdz ārsts centās pieslēgties pie EVAS, tā uzreiz parādīja kļūdu serverī. Pēc tam, kad beidzot izdevies ieiet sistēmā, noskaidrojās, ka neviena no darbībām, pat visparastākā, nenotiek ātrāk par 4-5 sekundēm; ja darbība ir sarežģīta, tad tā notiek vēl lēnāk — 7 sekundes.

"Mēģinājām ierakstīt vispārīgo zāļu nosaukumu, pēc 2,5 minūtēm apnika gaidīt rezultātu. Ja kaut kas nojūk, tad pēc tam neko vairs nevar izdarīt un lapa pilnībā jāpārlādē. Vēl vienu mēģinājumu ievadīt zāļu aktīvās vielas vispārīgo nosaukumu pēc 3,5 minūtēm beidzām arī bez rezultāta. Pacienta lapa ielādējas 12 sekundes. Lai atlasītu gada receptes, vajadzīgas 4 sekundes. Un tikai tad var atkārtoti izrakstīt recepti, kas aizņem vēl 5-6 sekundes. 10 sekundes vajadzīgas, lai atgrieztu rezultātus, ierakstot konkrēta ražotāja zāles nosaukumu. Ja ārsts grib izrakstīt vispārīgo zāļu nosaukumu (daļā gadījumu to par pienākumu uzliek likums), tad to var atrast tikai saraksta pašās beigās, vairākas reizes ielādējot sarakstam papildus rindas. 5 sekundes nepieciešamas, lai apstiprinātu recepti. Tātad testa laikā normālā ceļā neizdevās vispār izrakstīt recepti ar vispārīgo nosaukumu, aplinkus ceļš aizņēma vairākas minūtes. Secinājums viens — ar roku izrakstīt receptes ir ātrāk, it sevišķi, ja tās sagatavo ārsta palīgi," — raksta hakeris. Pie tam viņš piebilda, ka situācija ar slimības lapām ir daudz sliktāka.

Poikāns secinājis, ka ģimenes ārstiem nāksies izmantot komerciālu alternatīvu valsts e-veselībai, ņemot vērā to, ka jau tagad 74% ārstu izmanto komerciālās programmas, kuras strādā ātrāk.

Tāpat hakeris atzīmēja, ka publiskajā telpā visaktīvāk e-veselības sistēmu virza veselības ministre Anda Čakša un Nacionālā veselības dienesta direktora vietniece Linda Freimane. Pēc Poikāna domām, šāda e-veselības uzspiešana nepieciešama, lai Eirokomisija nesāktu domāt, ka Latvija neefektīvi izmanto eirofondu naudu.

"Ja šādas rīcības mērķis ir "piesegt pēcpusi", lai Latvija nesaņemtu sodu un uzrēķinu par nelietderīgi izšķērdēto Eiropas fondu naudu, tad tā arī atklāti jāpasaka un jāatzīst sava neizdarība, nevis par grēkāžiem jāpadara ģimenes ārsti," — rakstīja hakeris.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ģimenes ārsti ir gatavi strādāt ar e-veselību, taču ar nosacījumu, ka sistēma būs vienkārša un ātra. Taču pagaidām katra patērētā sekunde elektroniskās receptes izrakstīšanai gada laikā ilgst, saskaņā ar aptuvenajiem aprēķiniem, 1667 stundās. Turklāt pacientiem, iespējams, tagad nāksies pirkt izrakstītās recepšu zāles veselā iepakojumā, nevis pa daļām, kā to drīkstēja darīt līdz šim.

Poikāns raksta, ka jebkuru darbu var vienkāršot, sadalot to darbībās, kas prasa dažādas kvalifikācijas un atbildības pakāpes. Lai ārsts varētu veltīt vairāk laika pacientam, loģiski būtu daļu viņa pienākumu, kas attiecas uz EVAS, uzticēt medmāsai, kura varētu nodarboties ar elektronisko datu aizpildīšanu, kamēr ārsts apskata pacientu, taču portāls e-veselība šādu iespēju medicīnas personālam neparedz.

"Man rodas jautājums, vai kāds no Veselības ministrijas, NVD vai tiem, kas sagatavoja E-veselības portāla specifikāciju, vispār zina to, kas un kā notiek ārstu kabinetos? Vai viņi vispār ir domājuši, kā efektīvāk izmantot jau tā ierobežotos medicīnas resursus un personāla laiku? Kaut ko tik elementāru kā darba dalīšana ārsta kabinetā spēj pamanīt pat cilvēks no malas. Diemžēl, man jāsecina, ka ar šādu pieeju un attieksmi problēmu risināšanā, diez vai VM var jēgpilni un efektīvi izlietot medicīnai atvēlēto budžetu," — noslēgumā saka hakeris.

Ģimenes ārsti jau ne reizi vien paziņojuši, ka nevēlas strādāt ar EVAS, jo uzskata, ka elektroniskās dokumentācijas ieviešana sarežģī darbu un atņem ārstam laiku, ko viņš varētu veltīt pacientam. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide ne reizi vien kritizējusi EVAS, apgalvojot, ka sistēma ir lēna, neērta un daudzas tās opcijas nestrādā. EVAS līguma noslēgšana kļuva par vienu no galvenajiem nosacījumiem, ko ģimenes ārsti izvirzīja Veselības ministrijai, lai pārtrauktu streiku, kas ritēja kopš jūlija.

Pēc temata

Čakša kritizē Ģimenes ārstu asociāciju par spītību
Ģimenes ārsti nolēma pārtraukt streiku

Galvenie temati