10:28 10 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1075
  • RUB70.5731
Uzturēšanās atļauja

Uzturēšanās atļauju programma Latvijai ienesusi 1,5 miljardus eiro un tiks slēgta

© Sputnik / Алексей Куденко
Latvijā
Saņemt īso saiti
82

No 2010. līdz 2017. gadam Latvijā izsniegtas 17 342 termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi un investīciju programmām.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Septiņu gadu laikā nerezidenti ieguldījuši Latvijā gandrīz 1,5 miljardus eiro pret uzturēšanās atļauju. Kopš 2010. gada izsniegtas 17 342 termiņuzturēšanās atļaujas, vēsta Mixnews.lv.

No 2010. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. jūnijam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saņēmusi 17 833 pieteikumus uzturēšanās atļauju saņemšanai: 7367 — no investoriem un 10 466 — no viņu ģimeņu locekļiem. Pieņemti lēmumi par 17 342 uzturēšanās atļauju izsniegšanu, 351 gadījumā lūgums noraidīts. Anulētas 3278 uzturēšanās atļaujas.

Nerezidentu investīcijas šajā periodā sastādīja 1,434 miljardus eiro, no tiem 1,191 miljardi — investīcijas nekustamajos īpašumos, 155,9 miljoni eiro — kredītiestāžu saistībās, 80,3 miljoni eiro — uzņēmumu pamatkapitālā. Bezprocentu valsts vērtspapīros kopš 2015. gada 1. janvāra ieguldīti 7,5 miljoni eiro.

Pēc stingrāku investīciju programmas noteikumu ieviešanas kopš 2014. gada 1. septembra uzturēšanās atļauju iesniegumu skaits ievērojami samazinājās, tāpat kā investīciju apjomi. 2014. gada pirmajā pusē tās sasniedza 198,9 miljonus, bet 2015. gada otrajā pusē — 34,3 miljonus. 2016. gada pirmajā pusē — 33 miljonus, bet 2017. gada pirmajā pusē jau saruka līdz 18,8 miljoniem eiro.

Aptuveni 90% uzturēšanās atļauju pieteikumu iesnieguši investori no bijušās Padomju Savienības teritorijas, galvenokārt — Krievijas pilsoņi.

Nekustamo īpašumu iegāde apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām joprojām pārsvarā vērojama Rīgā un galvaspilsētas apkaimē, it īpaši Jūrmalā.

Iepriekš Sputnik Latvija paziņoja, ka oktobra sākumā valdība apstiprināja imigrācijas likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem visiem Latvijas Uzturēšanās atļaujas saņēmējiem, sākot ar 2018. gadu, atkārtotas prasības gadījumā, būs obligāti jāveic iemaksa valsts kasē piecu tūkstošu eiro apmērā.

Tās nav pirmās izmaiņas Uzturēšanās atļaujas iegūšanas noteikumos, kuras notikušas kopš programmas uzsākšanas. Tā, sākotnējā cenas barjera Uzturēšanās atļaujas iegūšanai apmaiņā pret investīcijām nekustamajā īpašuma bija 140 tūkstoši eiro Rīgā un 70 tūkstoši — reģionos. Pēc 2014. gada 140 tūkstošu vietā investīciju barjera tika paaugstināta līdz 250 tūkstošiem.

2016. gada jūnijā Latvijas parlaments apstiprināja imigrācijas likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem, pagarinot Uzturēšanās atļauju, ārzemniekiem ir jāiemaksā budžetā 5 tūkstošus eiro. Tas attiecās tikai uz tiem, kuri saņēma uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem uzņēmumos, banku subsidētajās obligācijās un valsts bezprocentu vērtspapīros. Savukārt ziemā Saeima pieņēma jaunus grozījumus, kuri izslēdz no imigrācijas likuma nosacījumu, saskaņā ar kuru par atkārtotu pieteikumu uzturēšanās atļaujas saņemšanai valsts budžetā ir jāiemaksā 5 tūkstošus eiro tiem ārzemniekiem, kuri ieguva uzturēšanās atļauju sakarā ar valsts bezprocentu vērtspapīru iegādāšanos.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Migrācijas nodaļās vadītāja Ilze Briede oktobra beigās paziņoja, ka Uzturēšanās atļaujas piešķiršanas programmu par investīcijām Latvijā var uzskatīt par slēgtu — pirmā pusgada laikā saņemtas vien 64 prasības. Briede atzīmēja, ka katru gadu mainīt uzturēšanās atļaujas piešķiršanas nosacījumus — nav labākā prakse.

Pēc temata

Visi uzturēšanās atļauju īpašnieki maksās 5000 eiro par tās pagarināšanu
Interese par uzturēšanās atļaujām pret investīcijām ir sarukusi desmitkārt
Drošības policija masveidā anulē termiņuzturēšanās atļaujas

Galvenie temati