04:06 10 Jūlijs 2020
Tiešraide
  • USD1.1342
  • RUB80.0425
Latvijā
Saņemt īso saiti
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
61

Rīgas domes Izglītības komitejas vadītāja pārliecināta, ka plānotās izglītības reformas un pārejas dēļ uz mācībām valsts valodā, krievu skolas nestreikos.

RĪGA, 24. novembris — Sputnik. Lai skolēni pēc devītās klases beigšanas varētu ar pārliecību nokārtot eksāmenus valsts valodā un būtu sagatavoti mācībām latviešu valodā vidusskolā, bilingvālā izglītība ir jāsaglabā pamatskolas posmā, uzskata Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas vadītāja Eižēnija Aldermane.

Pēc viņas domām, piecu un sešus gadus veco bērnu pirmskolas izglītībai arī ir jānorit divās valodās. Aldermane atzīmēja, ka skolas dažādi izturas pret bilingvālās izglītības jautājumu. Ir skolas, kuras bilingvālās izglītības ietvaros sasniedza labus rezultātus.

Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka
из личного архива Татьяны Жданок

"Viss atkarīgs no tā, kā tiek organizēts mācību process, un kā pret to attiecas skolas," citē Aldermanes vārdus rus.tvnet.lv.

Rīgas dome analizē centralizēto eksāmenu rezultātus, taču krievu skolas netiek nošķirtas no latviešu skolām. Labāko valsts skolu desmitniekā ietilpst septiņas Rīgas skolas, un tās visas ir ar latviešu mācību valodu. Tiesa, pēc Aldermanes sacītā, valsts mērogā diezgan augstus rezultātus rāda arī dažas krievu skolas ar bilingvālām mācību programmām. Rīgā, piemēram, tās ir 10., 13., 34. un 40. vidusskola, Rīgas Klasiskā ģimnāzija.

Taču, pēc domes komitejas vadītājas domām, latviešu valodas centralizēto eksāmenu rezultāti nav pietiekami labi ne tikai krievu, bet arī latviešu skolās.

"Manuprāt, problēma slēpjas testa jautājumos. Es šaubos, ka latviešu valodas eksāmenā ir jājautā, vai skolēns redzējis konkrētu teātra iestudējumu, piedalījies kādā konkrētā pasākumā, un balstoties uz to likt punktus eksaminētajam. Tas ir maz kā saistīts ar latviešu valodas zināšanu pārbaudi," uzsvēra Aldermane.

Viņa ir pārliecināta, ka ieplānotās izglītības reformas un pārejas dēļ uz mācībām valsts valodā, Rīgas krievu skolas nesāks streikot, jo tādā gadījumā izglītības iestādes direktors riskē ar savu amatu.

"Tāpat nedomāju, ka streikam pievienosies jaunieši. Jā, iespējams, daži, kuri piedalās kaut kādos politiskos grupējumos, pievienosies, taču esmu pārliecināta, ka nekādu gājienu nebūs," uzsvēra Aldermane.

Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis iepriekš paziņoja, ka, sākot ar 2020./21. mācību gadu visi vispārizglītojošie priekšmeti vidusskolās tiks pasniegti tikai latviešu valodā, taču mazākumtautību skolās tiks saglabāta iespēja mācīties dzimto valodu, literatūru un priekšmetus, kuri saistīti ar kultūru un vēsturi.

Latvijas republikas Satversme
CC BY-SA 2.0 / flickr / Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja

Divdesmit trešajā oktobrī zem Izglītības ministrijas logiem Vaļņu ielā notika protesta akcija pret Šadurska reformu. Pēc protesta Latvijas prezidents Raimonds Vējonis uzstājās ar paziņojumu par to, ka Latvijai ir jāvirzās pie izglītības tikai latviešu valodā, jo tā "ir vienīgā valsts valoda", taču reforma jāveic pakāpeniski, citādi problēmas ar skolotāju sagatavotību ir neizbēgamas.

Sešpadsmitajā novembrī notika otra protesta akcija par krievu skolu aizstāvēšanu. Divdesmit pirmajā novembrī Saeimā tika nodota petīcija par krievu valodas saglabāšanu kā mācību valodu skolās.

Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)

Pēc temata

Mamikins: Latvijas valsts dibinātāji apgrieztos kapos otrādi
Šadurskis: mītiņu pret izglītības reformu iedvesmojusi Krievijas propaganda
Krivcova: nekāda konceptuāla atbalsta Šadurska reformai nebija

Galvenie temati